Pasākuma dalībnieki pievērsās netehniskajiem, cilvēciskajiem un kultūras šķēršļiem, tādiem kā izpratne, uzticēšanās, sadarbība, bažas u.c., kas traucē uzņēmumu un iestāžu datus izmantot pētniecībā. Visas puses uzsvēra datu aizsardzības regulējuma sarežģītību, tāpēc datu turētāji bieži ieņem drošāko pozīciju – ja nav skaidrs, ko tieši drīkst, tad vieglāk datus nedot vispār. Šo problēmu varētu risināt gan izstrādājot standarta līgumus un procedūras datu lietošanai, gan plašāk skaidrojot regulējumu un jauno Eiropas politiku, kas vērsta uz aktīvāku datu drošu izmantošanu.
Datu turētājus – gan uzņēmumus, gan iestādes – uztrauc, vai viņu dati būs drošībā, ko atļauj datu izmantošanas prasības un kāda būs sabiedrības reakcija. Datus ir sarežģīti izmantot, jo tie var saturēt komercnoslēpumus vai autortiesību objektus. Jābūt arī drošām datu izmantošanas tehnoloģijām. Tāpat datu sagatavošanai var būt būtiskas izmaksas, dati ne vienmēr ir labā kvalitātē, un nav arī viena atbildīgā – bieži atbildība par datiem var būt dažādiem departamentiem vai pat saistītajām institūcijām, kas būtiski sarežģī to izmantošanu. Datu sakārtošanai un pieejamībai nepieciešamas gan investīcijas, gan izglītošana, gan jāievieš labākās prakses.
Savukārt pētniekiem un inovāciju radītājiem bieži nav zināms ne tas, kādi dati ir pieejami, ne arī skaidras procedūras un juridiskie risinājumi, kā arī datu ieguves process ir ilgs un sarežģīts, tāpēc nepieciešams stiprināt viņu zināšanas gan par datu izmantošanu, gan datu pētniecības metodēm. Tāpat būtu stiprināms arī sabiedrības atbalsts datu izmantošanai. Kā būtiskākais diskusijā tika minēta personu iespēja kontrolēt savu datu izmantošanu, informētība par apstrādes drošību, kā arī ieguvumi sabiedrībai un pašam indivīdam.
“Šāda diskusija ir lieliska iespēja apzināt datu izmantošanā iesaistīto pušu redzējumu, tādējādi kopā meklējot risinājumus un veicinot datu drošu izmantošanu,” atzīmē Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas juriskonsulte Anta Birkhāne.
Arī politikas veidotājiem tā ir iespēja labāk uzzināt iesaistīto pušu reālās problēmas, kas ļauj precīzāk plānot rīcībpolitikas veidošanu.
"Datu drošu izmantošanu pētniecībā var attīstīt tikai, visām pusēm sadarbojoties. Tāpēc šis bija vērtīgs pasākums, jo, savedot visus kopā, tas ļāva apzināt kopīgos jautājumus. IZM sadarbībā ar VPC arī turpmāk organizēs pasākumus datu izmantošanas "ekosistēmai", lai mudinātu datu turētājus un pētniekus sadarboties un kopīgi risinātu problēmas," uzsver IZM Valsts sekretāra vietnieks augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos Jānis Paiders.
Šā gada aprīlī valdība atbalstīja IZM sagatavoto Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda investīciju, kas nodrošinās pētniecības datu atvēršanu, izveidojot koplietošanas pakalpojumu DataverseLV un pētniecības datu pārvaldnieku tīklu. DataverseLV nodrošinās vienotu piekļuvi pētniecības datiem ikvienam interesentam. Investīcijas projektu īstenos VPC, kuras dibinātājas – Latvijas zinātnes universitātes – aptver vairāk nekā 60% Latvijas studentu un zinātnieku un 85% zinātnisko datubāžu lietojuma. Vienota piekļuve pētniecības datiem ir viens no Atvērtās zinātnes stratēģijas īstenošanas ieguvumiem.
Pasākums īstenots ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.
