Sergejs Zinovjevs (1952) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu 1985. gadā. Viņš mācījās pie ievērojamiem latviešu māksliniekiem – Borisa Bērziņa, Eduarda Kalniņa un Imanta Vecozola. Strādā galvenokārt miniatūras tehnikā ar temperu, eļļu. 1990. gadu vidū strādāja ASV Kristietības Mākslas muzejā, kur radīja vairāk nekā 200 darbus. Mākslinieka darbi atrodas daudzās privātkolekcijās, izstādīti ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Baltijas valstīs u.c. Rīgā mākslinieks piedalījies grupu izstādēs un personālizstādēs.
Jau daudzus gadus Sergejs Zinovjevs krāj un pēta atklātnes, kas attēlo senas un bieži vien mūsdienās vairs neesošas vietas un ēkas. Bieži savos darbos viņš ataino Vecrīgu – tās arhitektūru, dzīvi un savdabīgo romantisko auru. Mākslinieks rada smalku un precīzu līniju skices, strādā ar zīmuli un miniatūrām otiņām. Savā unikālajā tehnikā mākslinieks rada romantiskus un vienlaikus dokumentāli precīzus vecpilsētas objektus, atainojot Melngalvju namu, Konventa sētu, Svētā Pētera baznīcu un citus – uz paša izvēlētas vai iedomātas Rīgas arhitektūras fona. Mākslinieks aicina skatītājus aizdomāties par mākslinieka un vēstures attiecībām, ļauj iejusties citā laikā un telpā, ieraudzīt sen aizmirstībā nogrimušas vai atstātas mājas un vietas. Mākslinieks, kurš apceļojis daudzas valstis, norāda: “Tomēr tik skaistu pilsētu kāda ir mūsu Vecrīga, nekur citur neesmu redzējis.”
Vecrīgas rotaļīgā un šķietami vieglā atmosfēra rada pārtikušas, pilnasinīgas, skaistas, dinamiskas un vienlaikus romantiskas pilsētas iespaidu. Mākslinieka gleznas paver skatu uz to, kā dzīve pilsētā varēja noritēt pirms piecdesmit vai simts gadiem – zirgi un pajūgi vecpilsētas ielās, atklātās aizsargmūra – vaļņa sienas; ikdienas sadzīves ainas – vešerienes, kas uz bruģa baļļās aizgūtnēm mazgā veļu, veļas auklas, kas stiepjas virs ielas starp ēkām, sētnieki ar baltiem priekšautiem, koka laipas pie Konventa sētas, lai dāmas ar garām kleitām varētu netraucēti pārvietoties pāri peļķēm Vecrīgas ieliņās, pazīstamu būvju celtniecības darbu momenti. Vēl 1950. gados Vecrīgā zirgu pajūgi neesot bijis nekas sevišķs. To visu, mazs zēns būdams, vēroja arī Sergejs Zinovjevs. Izstādes titulglezna “Vecrīgas krastmala” uzgleznota 1995. gadā, tajā atainots skats uz Rīgas pili no pontontilta. S. Zinovjeva atmiņās spilgti saglabājies tieši ceturtais pontontilts, kas no 1957.-1981.gadam atradās augšpus tagadējam Vanšu tiltam.
Mākslinieka gleznās atainotā Vecrīga ir mūsu vecāku un vecvecāku Vecrīga – nesteidzīga, mierīga, rāma, pilnīgi citādāka un tomēr – sava.
Izstāde “Dauderos” būs apskatāma līdz 1. oktobrim.
