Ministru kabineta pieņemtais lēmums paredz, ka Latvija veiks iemaksu Ukrainas valdībai, palīdzot ātrai, koordinētai un mērķtiecīgai aprīkojuma, materiālu un tehnikas sagādei tūlītējo applūduma seku mazināšanai. Ukrainas puses lūgums pēc palīdzības ietver tādas steidzamas vajadzības kā ūdens tankkuģus dzeramā ūdens transportēšanai, glābšanas laivas un transportlīdzekļus, lai pārvietotos pa applūstošajām teritorijām, lieljaudas sūkņus, dzeramo ūdeni, ūdens filtrus, pārtikas pakas u.c. vienības.
Latvija stingri nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Kahovkas HES aizsprosta iznīcināšana ir kārtējais tīšais Krievijas uzbrukums Ukrainas kritiskai civilajai infrastruktūrai. Aizsprosta sagraušana ir izraisījusi milzīga mēroga ekoloģisko, humāno un lauksaimniecības krīzi Ukrainas dienvidu reģionā, kuras patiesie apmēri vēl tikai tiek apzināti. Bažas raisa arī tālākas ķīmisko vielu noplūšanas riski un krīzes potenciālā ietekme uz Zaporižjas atomelektrostacijas dzesēšanas procesiem.
Starptautiskajai sabiedrībai ir operatīvi jāsniedz visa veida palīdzība Ukrainai, lai mazinātu katastrofas sekas.
Kahovkas HES atrodas Ukrainas nekontrolētā teritorijā kopš 2022. gada februāra. Krievijas rīcība klasificējama kā kara noziegums atbilstoši 1977. gada 8. jūnija papildu protokola pie 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām, kas attiecas uz starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (I protokols) 56. panta pirmajai daļai. Tā nosaka, ka nocietinājumus vai iekārtas, kas satur bīstamus spēkus, proti, dambjus vai aizsprostus un atomelektrostacijas, pat tad, ja šie objekti ir militāri objekti, nedrīkst padarīt par uzbrukuma objektiem, ja šāds uzbrukums varētu izraisīt smagus zaudējumus civiliedzīvotāju vidū.
