“Starp Kultūras ministrijas funkcijām ir arī atbildība par mediju politikas izstrādi Latvijā. Lai gan sabiedriskie mediji ir nozīmīga daļa no Latvijas mediju vides, Kultūras ministrija nevar iejaukties SEPLP ekskluzīvā kompetencē esošu jautājumu risināšanā,” norāda Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, uzsverot, ka šāda rīcība pārkāptu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto SEPLP autonomiju tās funkciju izpildē.
Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumu 6. un 8. punktam, SEPLP ir atbildīga par divu koncepciju izstrādi – par apvienota sabiedriskā medija izveidošanu un darbību, kā arī par sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu finansējumu un 5 gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Minētie noteikumi paredz, ka SEPLP attiecīgās koncepcijas iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Ņemot vērā likumā noteikto autonomijas līmeni un doto deleģējumu izstrādāt minētās koncepcijas, kas skar sabiedrisko mediju pārvaldību, SEPLP ir atbildīgā iestāde šo jautājumu risināšanā.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 12. pants nosaka, ka SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Turklāt minētais likums nosaka, ka, pildot savus uzdevumus, SEPLP neprasa un nepieņem norādījumus ne no vienas citas institūcijas. Līdz ar to sabiedrisko mediju pārvaldības jomā SEPLP darbojas absolūti neatkarīgi no citām valsts pārvaldes institūcijām, t.sk. KM.
SEPLP īsteno sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos medijos un ir atbildīga par sabiedrisko mediju darbību, to stratēģisko attīstību, ievērojot autonomijas līmeni, tostarp ir atbildīga par attīstības jautājumiem, kas skar sabiedriskos medijus un to pārvaldības modeli.
