Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (25,9 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (8,1 tūkst. eiro). Tādējādi produktivitāte Rīgā ir 3,2 reizes lielāka nekā Latgalē. Savukārt Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 13 tūkst. eiro, Kurzemē – 11,6 tūkst. eiro, Vidzemē – 11,1 tūkst. eiro, Zemgalē – 10,8 tūkst. eiro.
IKP statistiskajos reģionos 2020. gadā
(faktiskajās cenās)
IKP statistiskajos reģionos 2020. un 2019. gadā
(faktiskajās cenās)
|
Teritorija |
IKP (miljoni eiro) |
Izmaiņas (%) |
Struktūra (%) |
IKP uz 1 iedzīvotāju, eiro |
|||
|
2020. g. |
2019. g. |
pret 2019. g. |
2020. g. |
2019. g. |
2020. g. |
2019. g. |
|
|
LATVIJA |
30 294,0 |
30 678,6 |
-1,3 |
100 |
100 |
15 937 |
16 035 |
|
Rīga |
16 021,7 |
16 284,5 |
-1,6 |
52,9 |
53,1 |
25 925 |
25 986 |
|
Pierīgas reģions |
4 893,7 |
5 127,2 |
-4,6 |
16,2 |
16,7 |
12 968 |
13 747 |
|
Kurzemes reģions |
2 758,8 |
2 832,0 |
-2,6 |
9,1 |
9,2 |
11 623 |
11 836 |
|
Zemgales reģions |
2 460,6 |
2 372,2 |
3,7 |
8,1 |
7,7 |
10 762 |
10 318 |
|
Latgales reģions |
2 072,8 |
2 011,2 |
3,1 |
6,9 |
6,6 |
8 129 |
7 777 |
|
Vidzemes reģions |
2 043,5 |
2 009,9 |
1,7 |
6,7 |
6,6 |
11 076 |
10 821 |
|
Extra-regio* |
42,9 |
41,5 |
3,3 |
0,1 |
0,1 |
- |
- |
Salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā IKP visstraujāk palielinājās Zemgales reģionā – par 3,7 % (88,4 milj. eiro), taču visstraujāk samazinājās Pierīgā – par 4,6 % (233,5 milj. eiro).
2020. gadā starp lielajām pilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 25,9 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 19,0 tūkst., trešajā – Liepāja ar 14,3 tūkst. eiro. Sekoja Rēzekne ar 12,6 tūkst., Jelgava ar 12,3 tūkst., Jēkabpils ar 11,7 tūkst., Ventspils ar 10,6 tūkst., Daugavpils ar 9,5 tūkst. un Jūrmala ar 9,3 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju.
IKP uz vienu iedzīvotāju republikas pilsētās 2020. gadā
(faktiskajās cenās)
CSP ir veikusi reģionālā iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinus par 2020. gadu, kā arī revidējusi datus par periodu no 2000. līdz 2019. gadam, ņemot vērā nacionālā IKP un pievienotās vērtības revīziju, kas tika publicēta šī gada 30. septembrī.
CSP šogad pirmo reizi publicē arī IKP un pievienoto vērtību par 2019. un 2020. gadu sadalījumā pa administratīvajām teritorijām pēc reģionālās reformas 2021. gadā: 5 plānošanas reģioniem, 10 valstspilsētām un 36 novadiem.
Plašāka informācija par IKP un pievienoto vērtību reģionos pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļas Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība – gada dati” apakšsadaļā “Reģionu konti”.
*Saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģiju Extra-regio veido valsts ekonomiskās teritorijas daļas, kuras nevar tikt pievienotas vienam reģionam (EKS 2010, 13.11. punkts). Latvijas ārpusreģiona teritorija ir neliela, un tā ietilpst vispārējās valdības sektorā. Latvijas ārpusreģionu veido militārie un aizsardzības pārstāvji un diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs. Ārpusreģiona dati tiek iegūti no Valsts kases pārskata. Ņemot vērā, ka uz Extra-regio netiek attiecināti iedzīvotāji, saskaņā ar EKS 2010 13.44. punktu dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un attiecīgie indeksi netiek parādīti.
Metodoloģiskā informācija
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – gada dati”.
IKP aprēķiniem reģionos par pamatu tiek ņemts Latvijas IKP no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcībā esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam. Ja vietējās darbības veida vienības nav norādītas, tad institucionālās vienības pievienotā vērtība tiek pieskaitīta attiecīgajai teritorijai atbilstoši juridiskajai adresei.
