Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbībai bija liela nozīme spēcīgas, vienotas Eiropas un transatlantiskās atbildes veidošanā, reaģējot uz Krievijas agresiju un uzsākto karu Ukrainā. Baltijas valstis cieši koordinē savu politiku un darbību reģionālā un starptautiskā līmenī.
“Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijas valstis kopīgi darīja visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainu un izdarītu uz Krieviju maksimālu diplomātisko, politisko un ekonomisko spiedienu. Uz izmainītās drošības vides fona Baltijas sadarbība izrādījās nenovērtējama un ļoti efektīva. Ar konkrētiem priekšlikumiem mēs kopīgi virzījām ES sankciju politiku pret Krieviju,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Kopš kara sākuma ES ir pieņēmusi bezprecedenta septiņas sankciju paketes, kas aptver visas galvenās Krievijas ekonomikas nozares. Pašlaik jau panākta politiskā vienošanās par astotās sankciju paketes izstrādi.
“Mēs esam viens otra tuvākie sabiedrotie. Likumsakarīgi, ka Baltijas valstu sadarbības formāti tika plaši izmantoti, lai vienotos par saskaņotu pieeju vīzu režīma stiprināšanā un panāktu vienošanos par stingrāku ieceļošanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas pilsoņiem. Šobrīd aktuālā situācija apliecina šī lēmuma savlaicīgumu. Tam ir būtiska nozīme mūsu drošības situācijai,” pauda parlamentārā sekretāre.
Raksturojot prezidentūras prioritāšu īstenošanu, parlamentārā sekretāre akcentēja reģionālo enerģētikas un transporta projektu stratēģisko nozīmi pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, vienlaikus akcentējot arī klimata politikas nozīmi reģionālā līmenī.
Informācijai
Baltijas Asambleja ir Baltijas valstu parlamentu sadarbības institūcija, izveidota 1991. gadā. Tajā ir piecas pastāvīgās komitejas, kas strādā ar ekonomikas, izglītības, veselības, vides un drošības saistītiem jautājumiem.
Baltijas Asamblejas Konsultatīvo padomi veido Baltijas Asamblejas Prezidija un Baltijas Asamblejas pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki.
Baltijas Ministru padome ir Baltijas valstu valdību sadarbības institūcija, izveidota 1994. gadā. Baltijas Ministru padomes uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību Baltijas valstu izpildvaru līmenī, kā arī starp valdībām un Baltijas Asambleju.
2022. gadā norisinās Latvijas prezidentūra Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē.
