Baltijas jūras valstu padome (BJVP) izveidota 1992. gadā kā visaptverošs forums Baltijas jūras reģiona valstu sadarbībai un viedokļu saskaņošanai. Dibināšanas lēmumā – Kopenhāgenas deklarācijā – uzsvērts, ka sadarbība noritēs saskaņā ar ANO Statūtiem, kā arī Helsinku noslēguma aktu, Parīzes hartu un citiem EDSO dokumentiem. Turpmākajos politiskajos lēmumos ir apliecināti padomes mērķi – miers, kohēzija un demokrātija –, kuri pēdējā laikā pausti 2021. gada 1. jūnija Viļņas deklarācijā “Baltijā jūras reģiona vīzija līdz 2030. gadam”. Krievijas Federācija ar savu neprovocēto un pretlikumīgo militāro uzbrukumu un agresiju pret suverēno un demokrātisko Ukrainu ir rupji pārkāpusi šos pamatprincipus.
Mēs, ārlietu ministri un augstais pārstāvis, stingri nosodām Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu. Pretlikumīgam spēka lietojumam, ko veic Krievija, nevar būt nekāda attaisnojuma. Mums šobrīd jāizdara nepieciešamie secinājumi. Mēs nesaskatām iespēju turpināt sadarbību ar Krievijas Federāciju tā, kā tas BJVP sistēmā bija paredzēts. Pašreizējos apstākļos Krievijai nebūtu jāizmanto BJVP vadītās sadarbības ieguvumi un jāgūst labums no dalības tajā. Mēs nodrošināsim Krievijas pagaidu izslēgšanu no BJVP un tās darba grupu norisēm, darba un projektiem, līdz atkal kļūs iespējama starptautisko tiesību pamatprincipos balstīta sadarbība.
Vienlaikus mēs pagaidām pārtraucam Baltkrievijas Republikas piedalīšanos pasākumos BJVP novērotājas valsts statusā. Mēs nosodām Baltkrievijas iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu. Ļaudama Krievijai izmantot savu teritoriju agresijai pret Ukrainu, Baltkrievija pati ir atbildīga par agresijas aktu.
Mēs apliecinām BJVP nozīmīgo ieguldījumu reģiona kohēzijā un sadarbībā. BJVP Norvēģijas prezidentūra ciešā sadarbībā ar BJVP Vecāko amatpersonu komiteju nodrošinās, lai šajos mainījušos apstākļos atbilstīgi sakārtotu organizācijas darbību. Mūsu lēmums stājas spēkā nekavējoties, un par to pienācīgi jāpaziņo visām ieinteresētajām pusēm un BJVP stratēģiskajiem partneriem.
