Viens no “Zaļā kursa” izvirzītajiem nosacījumiem ir nodrošināt konkrētu izdevumu daļu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai – diemžēl Latvijas plāns nesniedz skaidrību, kā tajā ietvertie pasākumi atbilst šai prasībai, jo plānā nav sniegta informācija par konkrētu eko-shēmu un agrovides pasākumu ieguldījumu Eiropas Savienības (ES) “Zaļā kursa” mērķu sasniegšanā. Tāpat jānorāda, ka vienīgais “Zaļā kursa” rādītājs, kas līdz šim publiski minēts, neatbilst iepriekš solītajam – iepriekš ZM publiski pauda, ka 2027. gadā 20% no lauksaimniecībā izmantotās zemes apsaimniekos ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, taču šobrīd šis mērķis ir 18,78%.
Gan Latvijas Dabas fonds, gan citas vides organizācijas vairākkārt norādījušas uz klajām nepilnībām ZM piedāvājumā, piemēram – “Natura 2000 maksājums mežiem” plānots tikai pirmajiem trīs gadiem, un nekāds atbalsts nav plānots nākamajos gados. Tas nozīmē, ka meža īpašniekiem tik būtiskā kompensāciju sistēma par dabas aizsardzības īstenošanu saimnieciskajos mežos ne tikai neuzlabosies, bet pat pavājināsies. Arī atbalsta likmes, kas paredzētas plānā, ir nepietiekamas.
Tāpat paredzētie atbalsta maksājumi par pļavu biotopu apsaimniekošanu ir nepietiekami, un skaidri norāda lauksaimniekiem, ka izdevīgāk ir pļavas uzart un izmantot laukaugu audzēšanai, par to saņemot lielāku atbalstu.
Kā norāda projekta GrassLIFE vadītāja Inga Račinska: “Pēdējos gados Latvija ir zaudējusi vairāk nekā 4 tūkstošus hektāru dabisko zālāju biotopu, un lielākā daļa no tiem ir tikusi uzarta. Zālāju uzarot, tas zaudē gan dabas vērtības, kas ar to saistītas, gan pārstāj pildīt virkni cilvēkam svarīgu funkciju, piemēram, dzīves vietu nodrošināšanu apputeksnētājiem vai oglekļa piesaisti. Dabiskie zālāji Latvijā ir kritiskā stāvoklī, un visiem zālāju biotopiem ir nelabvēlīgs aizsardzības stāvoklis, tāpēc KLP SP atbalstam ir izšķiroša loma zālāju nākotnē”.
Vērtējot KLP SP piedāvātās ekoshēmas, LDF secinājis, ka izvēlētie pasākumi negarantē pasākumiem izvirzīto vides mērķu sasniegšanu, savukārt paredzētais atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecību nedod pārliecību, ka tiks apturēts augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas pieaugums. Nav skaidrs, kā saskaņā ar šo plānu tiks samazinātas SEG un amonjaka emisijas.
“Zemkopības ministrijas sagatavotais piedāvājums, kas būtībā ir mūsu lauksaimniecības tuvāko gadu attīstības vīzija, iezīmē drūmu ainu – tajā nolasāma došanās pa ierastajām sliedēm – neilgtspējīgas lauku industrializācijas un dabas iznīcināšanas virzienā. Par spīti kritiskajai situācijai dabas daudzveidības jomā, Zemkopības ministrija izvēlējusies turpināt kā parasti, vien formāli pievēršoties ES “Zaļā kursa” mērķu īstenošanai. Lauksaimniecības uzdevums jau sen vairs nav tikai produktu ražošana, tai ir milzīga loma cilvēka dzīves vides veidošanā, arī dabas daudzveidības un citu visai cilvēcei izšķirīgi būtisko ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā, bet šāda izpratne mūsu Zemkopības ministriju vēl nav sasniegusi,” norāda Andrejs Briedis, LDF padomes priekšsēdētājs.
Latvijas Dabas fonds iesniedzis Zemkopības ministrijā savu atzinumu par KLP SP sagatavoto projektu, norādot, ka nevar to atbalstīt, līdz tajā nav veikti būtiski uzlabojumi, kas citu starpā paredz atbilstošu finansējumu vides un it īpaši bioloģiskās daudzveidības izaicinājumu risināšanai. Ar pilnu atzinumu var iepazīties šeit: https://bit.ly/KLP_SP_atzinums
