Uzstājoties konferencē, Valsts prezidents uzsvēra, ka pirms 30 gadiem Baltijas valstis bez augstu tehnoloģiju palīdzības spēja izveidot Baltijas ceļu, spēja vienoties kopīgam mērķim, izvirzīt patiesus līderus no sava vidus un atgūt neatkarību: “Pirms 30 gadiem mēs apzināti izvēlējāmies izkļūt no Padomju Savienības. Mūsu neatkarības līderi, mūsu kolektīvie Baltijas tautu centieni mainīja pasaules karti, un es uzsveru: tas notika nevis PSRS sabrukuma dēļ, bet gan mūsu neatkarības kustību apzinātas, koordinētas rīcības dēļ.”
Runājot par Eiropas mūsdienu kontekstu, Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka Eiropa šodien ir viens no pasaules līderiem ekonomikā, tāpat arī klimata pārmaiņu jautājumos, tomēr tai jāstiprina politiskā līderība pasaulē. “Eiropa un ASV ir līderu vidū pasaules ekonomikā, un, lai arī esam divi dažādi pasaules spēlētāji, mums ir kopīgas transatlantiskās intereses.”
Šajā kontekstā E. Levits akcentēja Trīs jūru iniciatīvas platformu kā iespēju ekonomikas projektu un zaļo tehnoloģiju attīstībai. “Eiropas kopējai attīstībai šī platforma, kas uzlabo visa veida savienojamību starp Baltijas, Melno un Adrijas jūrām transporta, enerģētikas, digitālajā jomā, ir ļoti svarīga. Latvija, gatavojot nākamo iniciatīvas samitu 2022. gadā, dos būtisku ieguldījumu šī mērķa labā,” uzsvēra Valsts prezidents.
Atbildot uz jautājumu par digitālās savienojamības nākotni Eiropā, Valsts prezidents akcentēja nepieciešamību steidzami strādāt ar tehnoloģiju tiesiskajiem aspektiem: “Mums ir jābūt pilnīgi skaidram, ko vēlamies ar tehnoloģijām sasniegt un kā tas ar tiesisku regulējumu tiek noteikts. Mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka nevis tehnoloģijas vada cilvēku, bet mēs joprojām kontrolējam tās.”
