DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. septembrī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents: īstenojot savienojamības projektus, zaļo un digitālo dienaskārtību, Eiropa var stiprināt savu līderību pasaulē

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

5. septembrī Valsts prezidents Egils Levits piedalījās Lenarta Meri konferencē Tallinā, uzrunājot klātesošos paneļdiskusijā “Non Ducor, Duco: I am Not Led, I Lead”. Kopā ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu (Kersti Kaljulaid), bijušo Deutsche Bahn AG valdes locekli Sabīnu Ješki (Dr. Sabina Jeschke) un Swedbank vadītāju Jensu Henriksonu (Jens Henriksson) Valsts prezidents runāja par Eiropas reģionālās infrastruktūras, ekonomikas un savienojamības projektiem.

Uzstājoties konferencē, Valsts prezidents uzsvēra, ka pirms 30 gadiem Baltijas valstis bez augstu tehnoloģiju palīdzības spēja izveidot Baltijas ceļu, spēja vienoties kopīgam mērķim, izvirzīt patiesus līderus no sava vidus un atgūt neatkarību: “Pirms 30 gadiem mēs apzināti izvēlējāmies izkļūt no Padomju Savienības. Mūsu neatkarības līderi, mūsu kolektīvie Baltijas tautu centieni mainīja pasaules karti, un es uzsveru: tas notika nevis PSRS sabrukuma dēļ, bet gan mūsu neatkarības kustību apzinātas, koordinētas rīcības dēļ.”

Runājot par Eiropas mūsdienu kontekstu, Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka Eiropa šodien ir viens no pasaules līderiem ekonomikā, tāpat arī klimata pārmaiņu jautājumos, tomēr tai jāstiprina politiskā līderība pasaulē. “Eiropa un ASV ir līderu vidū pasaules ekonomikā, un, lai arī esam divi dažādi pasaules spēlētāji, mums ir kopīgas transatlantiskās intereses.”

Šajā kontekstā E. Levits akcentēja Trīs jūru iniciatīvas platformu kā iespēju ekonomikas projektu un zaļo tehnoloģiju attīstībai. “Eiropas kopējai attīstībai šī platforma, kas uzlabo visa veida savienojamību starp Baltijas, Melno un Adrijas jūrām transporta, enerģētikas, digitālajā jomā, ir ļoti svarīga. Latvija, gatavojot nākamo iniciatīvas samitu 2022. gadā, dos būtisku ieguldījumu šī mērķa labā,” uzsvēra Valsts prezidents.

Atbildot uz jautājumu par digitālās savienojamības nākotni Eiropā, Valsts prezidents akcentēja nepieciešamību steidzami strādāt ar tehnoloģiju tiesiskajiem aspektiem: “Mums ir jābūt pilnīgi skaidram, ko vēlamies ar tehnoloģijām sasniegt un kā tas ar tiesisku regulējumu tiek noteikts. Mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka nevis tehnoloģijas vada cilvēku, bet mēs joprojām kontrolējam tās.”

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU