DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Cilvēktiesību komisija galīgajā lasījumā atbalsta ierosinājumu noteikt vairākas jaunas atceres dienas

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 15.jūnijā, otrajā – galīgajā - lasījumā  atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz noteikt vairākas jaunas atceres dienas: Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, kā arī 2013.gada 21.novembra traģēdijas atceres dienu. Iecerēts noteikt arī jaunu atzīmējamo dienu - Valsts valodas dienu.

Kā Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu iecerēts noteikt 2.martu, kad 1945.gadā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

17.martu rosināts noteikt par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana. Šajā datumā iecerēts aicināt godināt un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Savukārt 21.novembrī aicināts atminēties 2013.gada 21.novembrī notikušo traģēdiju, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Atceres diena būtu piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijas upuriem un atgādinātu sabiedrības kopējo atbildību, lai nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

15.oktobri rosināts noteikt par Valsts valodas dienu, jo 1998.gada 15.oktobrī Saeima Satversmes 4.pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Atzīmējot Valsts valodas dienu, tiktu uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālā nozīme saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un valstiskuma pastāvēšanā, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jāatbalsta Saeimā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU