Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): “Digitālais Kompass 2030” noteiks mērķus Eiropas “digitālajai desmitgadei”. Tas iezīmē ambiciozus mērķus četros digitālai attīstībai svarīgos aspektos - digitālo prasmju un savienojamības uzlabošanā, uzņēmumu un publisko pakalpojumu digitalizācijā. Kompass kalpos par motivējošu papildus stimulu, veidojot Latvijas un ES iedzīvotājiem labvēlīgu un modernu dzīves telpu, atbalstošu uzņēmējdarbības vidi un nodrošināt Eiropas digitālo konkurētspēju . Eiropas Savienība ir uzstādījusi ambiciozus digitālos mērķus, un, lai tos sasniegtu, būtiska loma ir digitālajām prasmēm un to veicināšanai, lai ES iedzīvotāji varētu arvien vairāk un pilnvērtīgāk izmantot digitālos pakalpojumus, radot nozarei pieprasījumu pēc jauniem un inovatīviem risinājumiem, un paši aktīvi iesaistītos digitālās nākotnes veidošanā.”
Ne mazāk svarīgi ir sagatavot vairāk informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus, t.sk. sievietes, kas līdz šim nozarē ir iesaistījušās mazāk. Līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka vismaz 80 % visu pieaugušo ir apguvuši digitālās pamatprasmes un ES IKT nozarē ir nodarbināti 20 miljoni speciālistu. Lai to panāktu ir nepieciešams arī sniegt atbalstu uzņēmējdarbības digitālai transformācijai, piemēram, mums līdz 2030.gadam būtu jāpanāk, ka trīs ceturtdaļas uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus, lielos datus un mākslīgo intelektu, tāpat vairāk nekā 90% MVU ir sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni un ES ir divkāršojies strauji augošo uzņēmumu, tā dēvēto “vienradžu” skaits.
Jautājumā par publisko pakalpojumu digitālo pārveidi, kas tiks skatīts padomē, ministrs norādīs uz nepieciešamību pat paaugstināt Eiropas Komisijas (EK) izvirzīto ambīciju - līdz 2030.gadam panākt visu galveno publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē, katram būtu piekļuve savai medicīniskajai e-kartei un 80% iedzīvotāju izmanto eID risinājumus ņemot vērā, ka valsts pakalpojumu digitālai pieejamībai jau šobrīd būtu jābūt nodrošinātai, kā mērķis līdz 2030.gadam būtu nosakāma pievienoto vērtību radoša pakalpojumu sniegšanas ieviešana, nodrošinot personas ikdienas vajadzību un dzīves notikumu kontekstā balstītus, proaktīvus un valsts pakalpojumus, nodrošinot arī to pārrobežu pieejamību ES ietvaros.
VARAM ieskatā drošai, veiktspējīgai un ilgtspējīgai digitālai infrastruktūrai līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka visām ES mājsaimniecībām ir pieejams ātrdarbīgs internets un visās apdzīvotajās teritorijās ir nodrošināts 5G pārklājums. Vienlaikus būtu panākams, ka Eiropā tiek ražoti 20% visas pasaules inovatīvo un ilgtspējīgo pusvadītāju (mikročipu), turklāt ES tiek izmantoti 10 000 klimatneitrālu, sevišķi drošu perifērijas mezglu un Eiropai ir pirmais kvantu dators.
Padomes laikā tiks skatīts EK pieņemto priekšlikumu regulai par Eiropas datu pārvaldību (Datu pārvaldības aktu). Tā mērķis ir veicināt datu pieejamību izmantošanai, palielinot uzticēšanos datu starpniekiem un stiprinot datu apmaiņas mehānismus visā ES. Tāpat tiks skatīti priekšlikumi direktīvai, ar ko paredz pasākumus, lai panāktu vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā ES. Direktīvas mērķis ir noteikt dalībvalstu pienākumus pieņemt valsts kiberdrošības stratēģijas, izraudzīties valsts kompetentās iestādes, vienotos kontaktpunktus un datordrošības incidentu reaģēšanas vienības. Tāpat direktīvā paredzēts noteikt kiberdrošības riska pārvaldību nacionālā līmenī, kā arī risku pārvaldību, drošības prasības un ziņošanas pienākumus vienībām. Un arī noteikt pienākumus attiecībā uz kiberdrošības informācijas apmaiņu.
