J. Mažeiks pauda gandarījumu par divpusējo attiecību pozitīvo dinamiku, kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt Latvijas un Azerbaidžānas politisko dialogu un norādīja uz vajadzību strādāt pie abu valstu ekonomiskās sadarbības intensificēšanas, attīstot kopīgus projektus tranzīta, loģistikas, IT un vides aizsardzības jomās.
Tāpat puses pārrunāja sadarbību kultūrā un izglītībā, uzsverot Latvijas augstskolu piedāvājumu Azerbaidžānas studentiem. Tika atzīmēta Latvijas–Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas loma ciešākas divpusējās sadarbības nostiprināšanā visās jomās, apliecinot Latvijas gatavību nākamo komisijas sēdi organizēt Rīgā 2021. gada sākumā, tiklīdz to ļaus pandēmijas situācija.
Konsultāciju laikā tika apspriestas Eiropas Savienības (ES) un Azerbaidžānas attiecības, kā arī redzējums par Austrumu partnerības nākotnes jautājumiem un ilgtermiņa mērķiem. Tika apspriesta arī Latvijas un Azerbaidžānas sadarbība starptautiskajās organizācijās, aktuāli globālās dienas kārtības jautājumi, situācija Dienvidkaukāza reģionā un Kalnu Karabahas konflikta notikumu attīstība. J. Mažeiks akcentēja Latvijas pozīciju, norādot, ka Kalnu Karabahas konfliktu var atrisināt vienīgi ar miermīlīgiem līdzekļiem un balstoties uz vispārēji atzītiem starptautisko tiesību principiem EDSO Minskas grupas ietvaros.
H. Halafovs norādīja, ka Latvija un Azerbaidžāna ir nozīmīgi stratēģiskie partneri. Abu valstu sadarbības potenciāls ir ievērojams gan reģionālajā kontekstā, gan ES formātā. Tika apliecināta Azerbaidžānas ieinteresētība tuvākajā laikā pabeigt sarunas par jauno ES-Azerbaidžānas Stratēģiskās sadarbības līgumu un Aviācijas līgumu. Tāpat Azerbaidžānas ārlietu ministra vietnieks pauda interesi izmantot Latvijas sniegtās tranzīta un loģistikas iespējas, lai veicinātu tirdzniecību ar Latviju un ES. H. Halafovs sacīja, ka Azerbaidžāna ir arī nozīmīgs ES partneris enerģētikas jomā, un uzsvēra Azerbaidžānas būtisko ieguldījumu Dienvidu Gāzes koridora attīstībā un ES enerģētiskās piegāžu diversifikācijā.
