Padomes sēdē plānots ievēlēt Diasporas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieku no padomes locekļu vidus, kuri pārstāv diasporas organizācijas, biedrības un nodibinājumus. Darbakārtībā tiks apspriesta informācija par iestāžu papildu budžeta pieprasījumiem 2021.-2023. gadam diasporas politikas iniciatīvām, kas tiks nodoti valdībai un Saeimai kopējā valsts budžeta izskatīšanas procesā.
Dalībnieki diskutēs par politikas plānošanas dokumenta projektu “Plāns darbam ar diasporu 2021.‑2023. gadam”. Plāns ir strukturizēts atbilstoši četriem Diasporas likumā noteiktajiem rīcības virzieniem:
- latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas;
- diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana;
- diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā;
- atbalsts remigrācijai.
Tāpat tiks diskutēts arī par iespējām veicināt personas apliecību (eID) lietošanu diasporā, lai paplašinātu pieeju valsts sniegtajiem e-pakalpojumiem un e‑paraksta lietošanai.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma tiks skatīts jautājums par Diasporas pārstāvja dalību Latvijas Zinātnes padomes (pastāvīgajā) konsultatīvajā padomē.
Sēdes tiešraidi no pulksten 14.00 būs iespējams skatīties Ārlietu ministrijas mājaslapā.
Informācijai
Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomes darbības pamatprincipi ir noteikti Diasporas likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Diasporas konsultatīvā padome tika izveidota 2019. gada 14. maijā.
Padomē darbosies pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrības integrācijas fonda, Saeimas Ārlietu komisijas, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Valsts kancelejas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā", Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas, organizācijas "Daugavas Vanagi" centrālās valdes, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Amerikas latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības, Krievijas Latviešu kongresa, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī Latviešu nacionālās apvienības Kanādā.
