DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Latvija vēlas līdzvērtīgus konkurences noteikumus ar citu Eiropas valstu lauksaimniekiem

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

10. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāju un ražotāju nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem – Edgaru Treibergu, Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Mārtiņu Tronu, Gunti Gūtmani, Induli Jansonu, Māru Rudzāti –, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam, kopējās lauksaimniecības politikas virzienus un finansējumu.

Sarunā ar Valsts prezidentu “Zemnieku saeimas” pārstāvji iepazīstināja ar savu viedokli par aktuālajiem lauksaimniecības jautājumiem Latvijā un Eiropā kopumā. Viena no lielām problēmām, kas daudzkārt izskanējusi arī plašāk sabiedrībā, ir darba roku trūkums un maza potenciālo vietējo darbinieku interese par labi apmaksātu, bet grūtu lauku darbu, īpaši ražas novākšanas laikā. Tāpat darbinieki visa gada garumā nepieciešami piena lopkopībā.

Tika apspriesti arī tādi jautājumi kā tiešmaksājumu nākotne, kooperācijas nozīme starp dažādu lauksaimniecības nozaru zemniekiem, konkurence ar lielajiem koncerniem, darbs pie lauksaimniecības politikas stratēģijas nākamajiem gadiem.

Apspriežoties par tā dēvēto zaļo lauksaimniecību, “Zemnieku saeimas” pārstāvji uzsvēra, ka atbalsta Latvijas kā zaļas valsts attīstības ceļu, bet ir jāsaprot, ar kādu atbalstu tas var notikt un kā sasniegt visai valstij nepieciešamos produkcijas pieprasījuma apjomus, tāpat – kāds atbalsts paredzams ES “Zaļā kursa” ietvaros. M. Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka būtu tikai godprātīgi visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem saņemt vienādu subsīdiju atbalstu, kas izlīdzinātu konkurences noteikumus Eiropā. “Uzskatu, ka Latvijas pārstāvjiem ir jācenšas panākt, lai Latvijas zemniekiem maksātie tiešmaksājumi pēc iespējas ātri pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim,” sacīja Valsts prezidents.

Runājot par bioloģisko lauksaimniecību, tika atzīmēts, ka Latvijā arī tie zemnieki, kuriem nav bioloģisko lauksaimniecību, daudzi pēc būtības strādā ar integrētu pieeju. M. Rudzāte atzīmēja, ka Latvijas augļu un ogu audzētāji noteikti var sacensties ar citu valstu t. s. bioloģiski audzēto produkciju, jo nevarētu nemaz atļauties to miglošanas apjomu, kas tiek piemērots citur. Tāpat viņa uzsvēra, ka ir jāsoda tie, kuri pārkāpj miglošanas noteikumus.

Valsts prezidents interesējās par vietējo šķirņu un sēklu selekcijas procesu, lai ar Latvijas zinātnieku radīto materiālu varētu apgādāt pieprasījumu valstī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI