“Redzam vairākas jomas, kur būtu nepieciešami vairāki informatīvi pasākumi gan sabiedrībai kopumā, gan atsevišķām mērķa grupām. Deputātu ieskatā līdz šim ir iztrūkusi skaidrojoša informācija par nepieciešamību, izejot no mājas, lietot sejas aizsargmaskas. Tāpat iedzīvotājiem trūkst informācijas, kuros gadījumos obligāti ir jānodod Covid-19 analīzes un kuros gadījumos tas nebūtu nepieciešams,” uzsver Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Deputāti arī aicina steidzami izstrādāt vadlīnijas ģimenes ārstiem, kā rīkoties gadījumos, kad pie viņiem griežas pacienti, kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19 vīrusu, vai arī saslimšana jau ir konstatēta.
Veselības ministrija rosināta apzināt brīvprātīgos medicīnas darbiniekus, kuri nepieciešamības gadījumā būtu gatavi aizstāt kolēģus darbā ar Covid-19 vīrusa pacientiem, un jau savlaicīgi izveidot konkrētus personu sarakstus.
Komisija vērsusies arī pie labklājības ministres un iekšlietu ministra, aicinot ārkārtējās situācijas laikā veikt papildu pasākumus vardarbības mazināšanā. Jautājums aktualizējas situācijā, kad varmācības upuri pastāvīgi uzturas mājās, sociālā izolācijā, vienās telpās ar varmāku.
Tostarp deputāti aicina nodrošināt valsts apmaksātu palīdzību vardarbībā cietušajām sievietēm, kurām nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā. “Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, vardarbībā cietušās migrantes ir vēl ievainojamākas. Deputātu rīcībā ir ziņas par sievietēm ar bērniem, kuras cieš no partneru vardarbības un ir pilnībā atkarīgi no viņiem situācijā, kad nav iespējams atgriezties mītnes zemē,” norāda A.Skride.
Tāpat komisija aicina rast papildu finansējumu to sociālo darbinieku atalgojumam, kuri strādā ar ģimenēm, lai jo īpaši pievērstu izmanību riska zonā esošajām ģimenēm.
