Dati liecina, ka skolas izmanto dažādas metodes un platformas mācību procesa nodrošināšanā, vadoties pēc katras izglītības iestādes līdzšinējās pieredzes, kā arī izvērtētajām labākajām sadarbības iespējām ar vecākiem un skolēniem šajā situācijā. Pirmā nedēļa uzrāda daudz labu piemēru, kuros skolas labprāt dalās savā pieredzē un ieteikumos citiem.
“Paldies visiem par aktīvo iesaisti attālinātā mācību procesa organizēšanā. Atgādinām, ka tikai savstarpēji saskaņoti plāni dažādu priekšmetu skolotājiem, skaidrojumi, ieteikumi, nevis atzīmju vai ieskaitīts/neieskaitīts vērtējumi, ļaus šajā laikā pārlikt akcentus no apgūstamā materiāla daudzuma uz satura izpratni un dziļumu. Lielāka uzticēšanās skolēniem, sadarbība starp priekšmetu skolotājiem, ir tas, ko sagaida visi,” saka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
96% aptaujāto direktoru norādījuši, ka skolu pedagogiem ir pieejams nepieciešamais tehniskais nodrošinājums. Atsevišķiem pedagogiem ierīces nodrošina skola, piemēram, portatīvos datorus, tāpat atsevišķos gadījumos (trūkstošu ierīču vai nepietiekamas interneta jaudas dēļ) pedagogi strādā skolā, ievērojot visus drošības pasākumus.
83% aptaujāto ikdienas darba nodrošināšanai izmanto E-klasi, 15% - Google Classroom, 14% - Microsoft Teams, 11% - Mykoob, 9% - Moodle. Tikai 4% izglītības iestāžu nav vienotas noteiktas platformas.
Atbildot uz jautājumu, kāda veida tiešsaistes nodarbības izglītības iestādes plāno īstenot attālināto mācību laikā, 86% atbildējuši, ka uzdevumu pildīšanu, kurai skolotājs seko tiešsaistē, piemēram, lietojot vietnes soma.lv, uzdevumi.lv un citas. 47% plāno izmantot video lekcijas, kuras var skatīties gan tiešsaistē, gan atkārtojumā, bet 42% plāno izmantot tiešsaistes videokonferences (abpusējas). Vairākas skolas atzinušas, ka pirmajā nedēļā vēl neplāno tiešsaistes nodarbības, jo vēl tiek testēts, kas konkrētajā situācijā labāk strādā.
Skolu pārstāvji arī norādījuši, ka izmanto dažādas attālinātā darba formas: tiešsaistes, video zvanus, balss ierakstus, telefonsarunas, filmētus skolotāja skaidrojumus. Tāpat tiek uzdoti radoši darbi, veikti pētījumi, notiek darbs ar tekstu un grāmatu, kā arī uzdevumu pildīšana, izmantojot gan Google viktorīnas un elektroniskas darba lapas, gan parastās burtnīcas. Mācību procesā tiek izmantotas mācību filmas, mūzikas ieraksti, teātra izrāžu ieraksti, patstāvīga grāmatu lasīšana, pētījumi dabā, kā arī individuāla saziņa ar katru skolēnu.
Atbildot uz jautājumu, vai skolēniem ir nodrošināts nepieciešamais atbalsts tehnoloģiju izmantošanā, 88% respondentu atbildējuši apstiprinoši, bet 7% norādījuši, ka tas nav nodrošināts. Lai sniegtu atbalstu saviem audzēkņiem ārkārtas situācijā, atsevišķas skolas skolēniem izveidojušas informatīvo e-pastu jautājumu iesūtīšanai, norādīts arī īpašs informatīvais tālrunis. Sākumskolas skolēniem un viņu vecākiem sniegtas īpašas pamācības darbā ar tehnoloģijām. Atsevišķos gadījumos izmantota pašvaldību palīdzība, piemēram, nodrošinājums ar rūteriem.
Kā iemeslus, kāpēc atsevišķām skolām nav izdevies skolēniem sniegt atbalstu tehnoloģiju jomā, atsevišķas skolas minējušas, ka skolā nav IT jomas speciālistu; nav pārliecības, ka nodrošinājums varētu tikt izmantots mācību procesam; bērnu vecākiem nav pietiekamu zināšanu tehnoloģiju jomā, kā arī fakts, ka skolēns dzīvo vienā, bet mācās citā pašvaldībā. Ja gadījumā tiek konstatēts, ka kādam vēl trūkst viedierīču, IZM aicina skolas vērsties arī ministrijā.
Atbildot uz jautājumu, cik daudz pedagogu ārkārtas situācijas laikā strādās klātienē vai attālināti, skolu vadītāji norādījuši, ka aptuveni 90% pedagogu strādās attālināti vai lielākoties attālināti, un tikai 10% pedagogu plāno strādāt klātienē vai lielākoties klātienē izglītības iestādē.
Savukārt attiecībā uz skolēnu nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu kā biežākie šķēršļi norādīti, ka uz vairākiem bērniem ģimenē pieejams tikai viens dators, atsevišķiem skolēniem ir tikai viedtālrunis, atsevišķos gadījumos ir problēmas ar interneta pieslēgumu. Atsevišķas skolas norāda, ka pašas ir atradušas īstermiņa risinājumus, piemēram, lietošanā bērnam nododot viedtālruni vai planšeti, savukārt citi raduši risinājumu ar radu un draugu palīdzību.
IZM un izglītības tehnoloģiju uzņēmums “Edurio” aptauju veica attālināto mācību pirmajā nedēļā, kas sākās 23.martā. Aptaujā piedalījās 727 jeb 95% izglītības iestāžu, tostarp speciālo, profesionālās izglītības un privāto izglītības iestāžu, kā arī Kultūras ministrijas pakļautības izglītības iestāžu vadītāji. No 30.marta IZM sadarbībā ar “Edurio” uzsākusi skolotāju, skolēnu un vecāku aptauju par attālināto mācību norisi. Aptauju mērķis ir iegūt ticamus datus, kas IZM ļaus pieņemt izsvērtus, argumentētus lēmumus attiecībā uz šī mācību gada norisi un noslēgumu.
