"Zemes stunda" ir pasaulē lielākā vides akcija ar mērķi pievērst plašākas sabiedrības uzmanību vides problēmām un aicināt pārdomāt savas ikdienas izvēles, kas ietekmē vidi. Cilvēku radīto apstākļu un ietekmes dēļ mainās ne tikai klimats, bet arī dabas daudzveidība visā pasualē. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazina tās radītās sekas, saglabājot dabu un atjaunojot ekosistēmas, iespējams samazināt to ievainojamību.
Latvija, kopā ar citām Eiropas valstīm, izstrādā un ievieš klimata politikas plānus, lai īstenotu nacionālā un Eiropas Savienības valstīm kopīgi līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti jeb situāciju, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. VARAM izstrādāja Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kas ir ilgtermiņa vīzijas dokuments. Savukārt Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādājusi Nacionālās enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, paredzot konkrētus pasākumus energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu, transporta infrastruktūras u.c. jomā.
Klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā mainās sezonas un veģetācijas periods, ienāk jaunas sugas un vietējās izzūd, pastiprināti vairojas kaitēkļi un patogēni, koku slimības, biežāk novērojami nokrišņu izraisīti plūdi un vējuzplūdi, mazinās sasalums u.c.
Klimata pārmaiņu ietekme uz dabas daudzveidību nereti tiek novērota, kad ekosistēmās jau ir notikušas neatgriezeniskas izmaiņas. Klimata pārmaiņu rezultātā vietējās sugas var mainīt savu izplatības areālu, kas ir dabisks sugu pielāgošanās mehānisms. Savukārt klimata pārmaiņu straujuma dēl sugām var nepietikt laika, lai pielāgotos. Līdz ar to Latvijā var ienākt un nostabilizēties jaunas sugas, tai skaitā arī invazīvas, kurām Latvijas vidē nav dabisko ienaidnieku un kuras nereti ir daudz agresīvākas par vietējām sugām.
