DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. septembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

2020. gadā pieaugs visu valsts kultūras iestāžu darbinieku atalgojums

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju - darbinieki. Sadalot 8,2 miljonus eiro, kas 2020. gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos atvēlēti atalgojuma izlīdzināšanai, kultūras speciālisti par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī. Līdz ar to vidējā atalgojuma rādītājs valsts finansētajās kultūras institūcijās pieaugs no 780 eiro līdz 910 euro mēnesī.

Savukārt nevalstiskā sektora kultūras darbinieki varēs pretendēt uz jaunrades stipendijām jaunā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā. VKKF 2020. gadā papildus saņems 400 000 eiro jaunrades stipendiju un nevalstisko teātru darbības atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai.

“2020. gada budžets kultūras jomā vērsts uz ilgtermiņu un stabilizāciju vairākās Kultūras ministrijas darbības stratēģiskajās pozīcijās. Mana prioritāte kultūras ministra amatā ir kultūras nozares darbinieku atalgojuma palielināšana. Kultūras nozarē strādājošo atalgojums jau labu laiku atpaliek no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešami 14 miljoni eiro. Nākamā gada budžetā esam iekļāvuši teju divas trešdaļas no nepieciešamā finansējuma, šo palielinājumu sajutīs 4 353 nozarē strādājošo. Darbs pie atalgojuma palielināšanas, kā arī citām prioritātēm, tostarp sabiedrisko mediju pilnīgas iziešanas no reklāmas tirgus, turpināsies arī 2021. un 2022. gadā,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kultūras ministrijas (KM) prioritārajiem pasākumiem 2020. gada valsts budžetā valdība šodienas sēdē lēma piešķirt kopumā 13 miljonus eiro.

Rasts papildu finansējums arī Latvijas valsts simtgadē aizsākto iniciatīvu turpināšanai 2020. gadā - Latvijas literatūras eksporta aktivitātēm, Baltijas kultūras fonda darbībai un kinofilmu ražošanai.

Papildu finansējums tiks novirzīts arī kultūrizglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes sakārtošanai – Nacionālo mākslu vidusskolas un E.Dārziņa skolas zāles sakārtošanai, kā arī Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanai. Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskās vides attīstīšana, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Datu centra darbības nodrošināšanai un atlīdzībām autoriem par skolās un bibliotēkās veikto reprogrāfisko reproducēšanu (kopēšanu uz papīra).

Kultūras infrastruktūras sakārtošanai un uzturēšanai 2020. gadā papildus tiks novirzīti 2 255 513 eiro, lai būtu iespējams nomainīt Rundāles pils jumta segumu un novirzīt finansējumu arī Likteņdārza uzturēšanai.

Lai būtu iespējams sagatavoties iziešanai no reklāmas tirgus, kas plānota no 2021. gada, sabiedriskajiem medijiem 2020. gadā rasti 5 500 000 eiro. Informatīvās telpas drošības pasākumu nodrošināšanai novirzīti papildus 568 490 eiro. Par šo finansējumu paredzēts nodrošināt mākoņtehnoloģiju pakalpojumu un NEPLP monitoringa centra kapacitātes stiprināšanu. 271 000 eiro rasts arī satura veidošanai komerctelevīzijās un radio.

Sabiedrības integrācijas jomā 2020. gadam atbalstīti KM prioritārie pieprasījumi 236 000 eiro vērtībā – gan Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas rīcības plāna pasākumu īstenošanai, gan mazākumtautību atbalstam un latgaliešu valodas stiprināšanai. Tāpat rasts priekšlikums, kā būtiski palielināt NVO iespējas piesaistīt finansējumu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU