DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. augustā, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Andreja Upīša memoriālajā muzejā atklās izstādi “Pie bagātās kundzes – 50”

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: RKM arhīvs

10. septembrī plkst. 15.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības iela 38–4, Rīga) tiks atklāta izstāde “Pie bagātās kundzes – 50”, kas veltīta Latvijas melnbaltā kino gulbja dziesmas, latviešu filmu klasikas pērles, kinorežisora Leonīda Leimaņa izcilās mākslas filmas apaļajai jubilejai. Filma tapusi pēc Andreja Upīša romāna "Smaidoša lapa” motīviem.

2019. gada septembrī aprit precīzi 50 gadu kopš kinorežisora Leonīda Leimaņa (1910–1974) izcilās melodrāmas “Pie bagātās kundzes” nonākšanas Latvijas kinoteātros. Filma ir plaši atpazīstama vairāku paaudžu skatītāju lokā, taču reti kurš ir pamanījis, ka tā veidota pēc Andreja Upīša (1877–1970) romāna “Smaidoša lapa” (1937) motīviem. Rakstnieka romāns filmā atdzīvojies ar precīzu laikmeta raksturojumu un spilgtiem tēliem, savukārt pati Leonīda Leimaņa interpretācija ir saglabājusi neatkārtojamu 30. gadu dzīves stila sajūtu.

Ne velti filmu “Pie bagātās kundzes” eksperti bija iekļāvuši arī Latvijas Kultūras kanona 30 pretendentu sarakstā ar šādu pamatojumu: “Precīzs laikmeta, vides un attiecību attēlojums, itāļu neoreālismam tuva interese par mazajiem cilvēkiem, ne vienmēr pozitīvi un tāpēc interesanti varoņi, smalks operatora darbs.” Leonīds Leimanis tiek dēvēts par latviešu kino pēdējo romantiķi, un savā pēdējā darbā režisors ir radījis skaistāko kino stāstu par pagājušā gadsimta Rīgu 30. gados. Par godu apaļajai jubilejai Andreja Upīša memoriālais muzejs piedāvā iespēju atskatīties gan uz Upīša oriģināldarba tapšanas niansēm, gan uz tā interpretāciju latviešu kino, kā arī atklāt Oļģerta Kurmja pseidonīma noslēpumu un iepazīties ar rakstnieka Andreja Upīša daiļrades posmu pagājušā gadsimta 20.–30. gados.

“Viņš (A. Upīts) ārkārtīgi spilgti apraksta cilvēku attiecības un tēlu domas procesu, vidi, situāciju, laikmetu raksturojošas detaļas. Upīts ar vārdu it kā glezno, radot tēla filozofiski emocionālo lādiņu un ainas plastisko zīmējumu. Tāpēc man gribas teikt, ka Upīts ir ļoti kinemotogrāfisks rakstnieks,” tā režisors Rolands Kalniņš.

Izstādē izmantoti A. Upīša memoriālā muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Rīgas Kino muzeja krājumu materiāli.

Izstāde skatāma līdz 2020. gada janvārim.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI