Turklāt pirms Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021. gadam izstrādāšanas tika piesaistīta Pasaules Banka, kas veica neatkarīgu Latvijas nodokļu sistēmas, tai skaitā nodokļu atvieglojumu, izvērtējumu. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei izveidotajās darba grupās, kurās piedalījās Latvijas lielākie nodokļu maksātāji, nozaru asociācijas, valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti, tika diskutēts arī par nodokļu atvieglojumiem un to pārskatīšanas iespējām. Tāpēc nodokļu atvieglojumu izmaiņas reformas ietvaros nav vienpersonisks FM lēmums, bet gan kopīgi ar nozaru ministrijām, ekspertiem un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem pieņemts lēmums.
FM novērtē, ka Valsts kontrole ir ņēmusi vērā mūsu iebildumus par revīzijas ziņojumu un to papildinājusi ar mūsu komentāriem. Tomēr joprojām ir iebildumi par atsevišķiem revīzijā izdarītajiem secinājumiem, piemēram, par to, ka FM nav vērtējusi nodokļu atvieglojumu ietekmi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.
FM regulāri analizē darbaspēka nodokļu slogu un tā ietekmi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, ko raksturo nodokļu plaisas rādītājs1. 2018. gadā nodokļu sloga jeb nodokļu plaisas samazināšanu daļēji ierobežoja Valdības akceptētās un Saeimas atbalstītās izmaiņas, kas paredzēja, lai nodrošinātu veselības nozares finansējuma pieaugumu un ierobežotu budžeta deficītu, par vienu procentpunktu paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Tomēr, neskatoties uz to, darbaspēka nodokļu slogs zemu ienākumu saņēmējiem pirmo reiz pēdējo desmit gadu laikā būs zem 40% un, salīdzinot ar 2017. gadu, tiks samazināts par apmēram trīs procentpunktiem, kas Eiropas Savienības kontekstā ir vērtējama kā būtiska izmaiņa.
Jāiebilst, ka vēsturiski ir izveidojusies prakse, ka nodokļu atvieglojumiem netiek definēti konkrēti rezultatīvie rādītāji, bet, pieņemot jebkuru likumdošanas aktu, tiek izstrādāts sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Turklāt pēc FM ierosinājuma, pieņemot jaunas likumdošanas iniciatīvas, tiek plašāk pielietoti terminēti atvieglojumi, kā arī precīzāk definēti sasniedzamie rezultāti un mērķi (piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likumā attiecībā uz samazināto likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem).
Izstrādājot nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajam periodam, FM plāno sadarbībā ar nozaru ministrijām iekļaut tajā konkrētu darbības plānu ar termiņiem, kādos visiem nodokļu atvieglojumiem tiks definēti mērķi un sasniedzamie rādītāji.
Tāpat FM plāno koordinēt un konsultēt nozaru ministrijas par nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšanu. Savukārt no nozaru ministrijām FM sagaida, ka tās, veidojot nozaru politiku, izvērtēs visu nozarei pieejamo finansējumu kopumā, t.i. ne tikai pieejamos nodokļu atvieglojumus, bet arī pārējo piešķirto valsts atbalstu (dotācijas, tiešmaksājumus, grantus, stipendijas utt.).
1Darbaspēka nodokļus veido nodokļu un maksājumu kopums, kurā ietilpst gan darba devēja, gan darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN), ņemot vērā neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, kā arī nodokļa papildu atvieglojumus un atsevišķus attaisnotos izdevumus.
Savukārt nodokļa plaisa jeb ķīlis (tax wedge) – raksturo starpību starp darba ņēmēja neto ienākumiem un to, cik šis darbaspēks izmaksā darba devējam. To aprēķina kā darba nodokļu (IIN un darba ņēmēja un darba devēja VSAOI) procentuālo attiecību pret darba algu pirms visu nodokļu nomaksas un darba devēja VSAOI summu.
