Kopumā pagājušajā gadā programma piedāvāja četras datubāzes latviešu valodā – uzziņu, tulkošanas, multivides, oriģinālliteratūras un informācijas meklēšanas sistēmu par Latviju letonika.lv, Latvijas centrālo un reģionālo periodisko izdevumu publikāciju, ziņu un rakstu apkopojumu Lursoft Laikrakstu bibliotēka, ziņu aģentūras LETA arhīvu un Normatīvo aktu informācijas sistēmas datubāzi NAIS; trīs datubāzes krievu valodā un 15 datubāzes angļu valodā.
Dati liecina, ka jau vairākus gadus visvairāk izmantotā datubāze bijusi daudznozaru pilntekstu žurnālu, grāmatu, uzziņu izdevumu un analītisko apskatu datubāze angļu valodā EBSCO, kas ir augsti novērtēta gan publiskajās, gan zinātniskajās un speciālajās bibliotēkās. Gada laikā pavisam reģistrētas 10 730 820 izmantošanas sesijas, atverot 29 635 370 šķirkļus, 2015. gadā attiecīgi šie rādītāji sastādīja 9 169 985 sesijas un 30 055 531 skatīto šķirkli. Izmantošanas statistiku būtiski ir ietekmējusi jaunā rīka EBSCO Discovery Services pieejamība sešās lielākajās bibliotēkās. Pašvaldību publisko bibliotēku vidū aktīvākie datubāzes izmantotāji ir bijuši Ventspils, Bauskas, Jelgavas un Gulbenes zinātniskās bibliotēkas lietotāji. Savukārt speciālo un zinātnisko bibliotēku grupā visaugstākais informācijas meklējumu skaits ir sasniegts Latvijas Universitātes bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Lauksaimniecības universitātes bibliotēkā.
Otra aktīvāk izmantotā datubāze ir uzziņu izdevumu sistēma Britannica Online, kas var lepoties ar 1 647 240 informācijas šķirkļu skatījumu, 2015. gadā tas bija 1 642 312. Britannica Online datubāze pēdējos gados ieguvusi aizvien lielāku popularitāti, un būtiski palielinājies tās lietotāju loks. Līdz ar izdevēja jauno Public Libraries Collection piedāvājumu, par datubāzes abonentiem kļuva arī publiskās bibliotēkas. Iepriekš bija pieejama tikai Academic Edition kolekcija, kas ir vairāk piemērota universitāšu bibliotēkām. Pašvaldību publisko bibliotēku grupā aktīvākie datubāzes izmantotāji ir bijuši Jelgavas, Tukuma un Valmieras bibliotēku lietotāji. Savukārt speciālo un zinātnisko bibliotēku grupā atkal visaugstāko informācijas meklējumu skaitu sasniegušas Latvijas Universitātes bibliotēka un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Izmantotākā nacionālā datubāze visu tipu bibliotēkās joprojām ir bijusi letonika.lv, uzrādot 193 967 reģistrētās izmantojuma sesijas un 711 116 atvērto informācijas vienību šķirkļus. 2015. gada rādītāji attiecīgi bija 184 846 sesijas un 714 374 skatītie šķirkļi. Otra izmantotākā informācijas sistēma ir LURSOFT Latvijas periodisko izdevumu publikāciju, ziņu un rakstu apkopojumu datubāze Lursoft laikrakstu bibliotēka. 2016. gadā tā ir izmantota 60 667 reizes, attiecīgi 2015. gadā – 73 953 reizes. Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas "Gaismas tīkls" ietvaros Kultūras informācijas sistēmu centrs turpināja īstenot visu pašvaldību publisko bibliotēku nodrošinājumu ar abu minēto nacionālo datubāzu resursiem par valsts finansējumu.
Pārējo datubāzu izmantošanas rādītāji ir salīdzinoši mazāki, taču tas nenozīmē, ka to resursi ir mazāk nozīmīgi. Daudzas datubāzes izmanto šaurāka auditorija, un to interesējošās tēmas ir specifiskas. Būtībā tāds ir programmas mērķis - nodrošināt ar kvalitatīviem elektroniskajiem resursiem visus Latvijas bibliotēku lietotājus, sākot no plaša iedzīvotāju loka pašvaldību publiskajās bibliotēkās līdz pētniekiem un zinātnisko darbu veicējiem zinātniskajās un speciālajās bibliotēkās.
Pārskata periodā programmas dalības bibliotēkām bija pieejami 20 datubāzu bezmaksas izmēģinājumi - German News Service, Taylor&Francis eBooks, CABI (CAB Abstracts, Global Health, CAB eBooks), Britannica Academic Edition, Library Edition, ProQuest databases, PQ RefWork, The Royal Society: Excellence in Science Collection, EBSCO Ultimate, Global Patents, eBook Public Library Subscription Collection, CABI Leisure and Tourism Database, Project MUSE, Annual Reviews u.c. Tajos piedalījās 174 bibliotēkas.
2016. gadā notikuši 54 datubāzu apmācību semināri, vebināri un resursu prezentācijas. Koordinēta Latvijas bibliotēku pārstāvju dalība desmit starptautiskās organizācijas EIFL vebināros, kas tika veltīti dažādām autortiesību, licencēšanas un resursu brīvpieejas tēmām. Nozīmīgākie apmācību pasākumi bija ikgadējā EBSCO datubāzes lietotāju apmācību programma, vebinārs "EIFL datubāzes nacionālo dalības valstu bibliotēkām: garants izglītības, mācību un pētniecības darba attīstībai un vietējās kopienas ilgtspējīgai izaugsmei", semināru programma "Cambridge University Press resursi un to nozīme pētniecībā", Latvijas datubāzu informatīvais semināru cikls publiskajām, speciālajām un zinātniskajām bibliotēkām u.c. Notikuši vairāki izbraukuma semināri uz reģionu bibliotēkām. Pavisam apmācību pasākumos piedalījās 1 043 bibliotekāri un bibliotēku datubāzu lietotāji.
Kultūras informācijas sistēmu centrs ir starptautiskās organizācijas EIFL (Electronic Information for Libraries - elektroniskā informācija bibliotēkām) nacionālais partneris, un starptautiskās datubāzes tiek abonētas EIFL Licencēšanas programmas ietvaros. Dalība šajā organizācijā Latvijas bibliotēkām nodrošina pieeju autoritatīviem pasaules informācijas un izglītības resursiem par speciālu abonēšanas maksu ar atlaidi līdz pat 90 % no standarta cenas. Saskaņā ar EIFL apkopotajiem datiem, EBSCO datubāzes abonētāji šādā veidā ietaupījuši EUR 4 547 118,05. Šis aprēķins veikts, pamatojoties uz abonēšanas maksas un lejupielādēto publikāciju skaitu.
Projektu "Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām" KISC īsteno kopš 2001. gada, un tā mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un uzticamu Latvijas un ārvalstu elektronisko resursu pieeju visplašākajam bibliotēku lietotāju lokam. Projekta nosacījumi paredz, ka bibliotēku apmeklētājiem pieeja abonētajām datubāzēm ir bezmaksas. Šogad – 2017. gadā – programmas "Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām" ietvaros tiek abonētas 22 datubāzes, no kurām 3 ir latviešu valodā, 2 krievu valodā un 17 angļu valodā.
Pieteikšanās datubāzu abonēšanai projekta "Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām" ietvaros ir atvērta visu gadu, un tā ir iespējama arī jebkurai citai valsts, pašvaldību vai privātajai izglītības organizācijai.
