Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu. Liegumu varēs piemērot gadījumos, kad bērnam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un parādnieks nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus. Tāpat tiesību liegumu varēs piemērot, ja parādnieks nebūs veicis maksājumus trīs secīgus mēnešus, informē komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.
Izņēmums būs personas ar invaliditāti vai personas, kuras pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Tāpat tiesību izmantošanas liegumu nepiemēros gadījumos, kad tas varētu radīt būtisku kaitējumu parādnieka, no viņa atkarīgo personu vai cita viņa aprūpē esošu bērnu interesēm. Tas attiecas uz gadījumiem, kad vadīšanas tiesības parādniekam nepieciešamas profesionālo pienākumu veikšanai vai parādnieka aprūpē ir bērns ar invaliditāti un nav iespējams izmantot citus transporta veidus.
Kā deputātus informēja Tieslietu ministrijas pārstāvji, līdzīga prakse ir spēkā arī vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Aplēses vēsta, ka, stājoties spēkā likumam, transportlīdzekļa vadītāja tiesību liegums Latvijā tiktu piemērots aptuveni 25 procentiem parādnieku.
Priekšlikumi ietilpst jaunajā Tieslietu ministrijas izstrādātajā likumprojektā, kas paredz būtiski vienkāršot un paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanu. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu.
Izmaiņas ievērojami vienkāršos uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi iestājoties par bērna interesēm. Būtiski, ka jaunais regulējums palīdzēs mazināt arī tiesu noslodzi, uzsver komisijas priekšsēdētājs R.Jansons.
Likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta izglītības ieguve, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai, ja bērns iegūst izglītību Latvijā un viens vai abi vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturam.
Piedāvātā jaunā kārtība paredz, ka uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā varēs saņemt administratīvā procesa ietvaros. Lietās, kurās nepastāv strīds, vairs nebūs jāvēršas tiesā. Līdz ar to līdzšinējo vismaz deviņu mēnešu vietā uzturlīdzekļus varēs sākt saņemt jau pēc diviem trim mēnešiem.
Lai pieprasītu minimālos uzturlīdzekļus, būs jāvēršas tikai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, nevis arī tiesā un pie zvērināta tiesu izpildītāja, kā tas ir patlaban. Līdz ar jauno kārtību plānots atslogot arī tiesas, kuras vairāk resursu varēs veltīt strīdu izskatīšanai. Vienlaikus tiks saglabātas tiesības vērsties tiesā, ja pastāv strīds par aprūpi vai uzturlīdzekļu apmēru. Tāpat tiesā varēs vērsties ar prasību piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā.
Tāpat likumprojektā noteikta kārtība par valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamo informāciju par uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Informācija par parādniekiem nepieciešama, lai veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu – un tādējādi nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, norādīts likumprojektā.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumprojekts galīgajā lasījumā vēl jāizskata Saeimā. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2017.gada 1.februārī. Normas, kas uzturlīdzekļu izmaksu paredz personai pēc pilngadības sasniegšanas, stāsies spēkā 2017.gada 1.septembrī.
Likumprojekts arī paredz, ka lēmums par transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu tām personām, kuras parādnieka statusu ieguvušas līdz 2017.gada 31.martam, jāizvērtē un jāpieņem līdz 2017.gada 31.decembrim, sākot ar tiem parādniekiem, kuriem uzkrāts lielāks uzturlīdzekļu parāds.
Saeimas Preses dienests
