Abās apspriedēs VZD informēja par jaunajām bāzes vērtībām un ar piemēriem skaidroja, kā jaunais vērtēšanas modelis risina nepilnības dažādas kvalitātes īpašumu vērtēšanā. Izmantojot jauno modeli, vērtēšanā ir ņemts vērā ēkas vecums un kvalitāte, kā arī mājokļa un apbūves zemes kadastrālā vērtība ir tuvināta tirgus vērtībai. Skatīt papildu informāciju!
Elita Baklāne-Ansberga, VZD ģenerāldirektore: "Jaunais vērtēšanas modelis sabiedrībai kopumā sniedz vairākus ieguvumus. Masveida vērtēšanā tiek ieviesta objektīva kadastrālās vērtības bāze dažāda vecuma un kvalitātes mājokļiem, kas ļauj atbilstoši reālajai situācijai novērtēt gan standarta, gan īpaši kvalitatīvos un ekskluzīvos īpašumus. Tādā veidā tiek panākts taisnīguma princips kadastrālajās vērtībās, kas, sagatavojot atbilstošas izmaiņas nodokļu politikā, ļautu nodrošināt arī taisnīgus nodokļu maksājumus."
Tikšanās laikā tika pārrunāts, kā kadastrālo vērtību izmaiņas ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Lai uzsāktu diskusiju par nodokli, klātesošie tika iepazīstināti ar VZD priekšlikumiem, ar kuru palīdzību būtu iespējams sabalansēt nodokļa maksājumus ar iedzīvotāju maksātspēju.
Tika pārrunāts variants atteikties no šobrīd esošā progresīvā nodokļa piemērošanas mājokļiem vai būtiski mainīt progresivitātes sliekšņus (pie noteiktiem vērtību sliekšņiem mainās nodokļa likme). Kā variants tika apspriesta iespēja ieviest vienoto likmi nekustamajam īpašumam – mājoklim un zemei kopumā. Tāpat tika izskatīts risinājums noteikt neapliekamo minimālo platību mājoklim (dzīvokļiem un privātmājām) un individuālās apbūves zemei.
Ar aprēķinu piemēriem tika demonstrēts, kā mainītos nodokļa maksājums pie katra no piedāvātajiem risinājumiem. Tas savukārt parādīja, ka arī pie jaunajām kadastrālajām vērtībām ir iespējams noteikt tādus nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas principus un kārtību, lai nodrošinātu nodokļa maksājuma taisnīgumu un samērīgumu ar nodokļa maksātāju materiālajām iespējām un sabiedrības vajadzībām.
Atzinīgi VZD sagatavoto piedāvājumu novērtēja klātesošie privātā sektora un augstskolu pārstāvji. Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) pārstāvis Jānis Biernis izteica viedokli, ka, ieviešot jauno vērtēšanas modeli, kadastrālās vērtēšanas sistēma Latvijā kvalitatīvi pilnveidojas. Viņš arī atzina, ka ir jāpārskata nodokļu politika, jo ir svarīgi prognozēt nodokļu apmēru ilgākā laika posmā, un atbalstīja vienotās likmes ieviešanu īpašumu aplikšanā ar nodokli.
Arī pašvaldību pārstāvji atbalstīja tirgus vērtībās bāzētu kadastrālo vērtību noteikšanu un atzina, ka, sakārtojot kadastrālās vērtības, ir panākts, ka dažādas kvalitātes īpašumiem ir atbilstošas vērtības. Vairāki pārstāvji atzina, ka VZD sagatavotie priekšlikumi nodokļa sakārtošanai ir pamats turpmākai diskusijai, un norādīja, ka, atliekot jauno vērtību spēkā stāšanos par vienu gadu, ir iegūts pietiekams laiks situācijas izvērtēšanai. Dažas pašvaldības izteica viedokli, ka pašvaldībai jau šobrīd ir pietiekami instrumenti, lai ar saistošajiem noteikumiem risinātu nodokļu samērīguma jautājumu, bet norādīja, ka obligāti veicamās iemaksas izlīdzināšanas fondā ierobežo pašvaldību brīvību noteikt atbilstošu nekustamā nodokļa politiku.
Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes sēdē Finanšu ministrija informēja, ka ir izveidota ministrijā darba grupa, kas strādā pie nekustamā īpašuma nodokļa politikas risinājuma, lai aizsargātu vienīgā mājokļa īpašumus.
Jauno kadastrālo vērtību bāzes projekts tiks publicēts specializētajā tīmekļa vietnē kadastralavertiba.lv. Ar pašvaldībām, kas vēlēsies projektā ierosināt pamatotus precizējumus, VZD tiksies individuāli un pārrunās izmaiņu nepieciešamību.
Abas tikšanās organizēja Valsts zemes dienests. Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes sēdē piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un Latvijas Lauksamniecības universitātes. Savukārt otro tikšanos apmeklēja desmit Pierīgas reģiona pašvaldību pārstāvji.
Sandra Vīgante, sabiedrisko attiecību vadītāja
Valsts zemes dienests
