Sanāksme, kurā Latvijas delegāciju vadīs Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, sāksies 16. septembrī ar ministru diskusiju par ilgtspēju, mobilitāti un sociālo iekļaušanos pilsētās.
Vairāk nekā 70% no Eiropas iedzīvotājiem dzīvo pilsētvidē, kurā tiek saražoti 85% no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi cilvēkus, kuri dzīvo vai strādā pilsētvidē, kā arī uzņēmumu konkurētspēju būtiski ietekmē transporta sistēmas pieejamība un kvalitāte.
Pārmērīga atkarība no auto, kas rada sastrēgumus, paaugstināts gaisa piesārņojums, ceļu satiksmes negadījumu skaits pilsētās un pieaugošais trokšņa līmenis – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ikviena Eiropas pilsēta. Tādējādi bez pārmaiņām un mobilitātes uzlabojumiem Eiropas pilsētu dzīves kvalitāte tikai pasliktināsies.
Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka vietējām pašvaldībām ir jāpieņem ilgtspējīgi pilsētu mobilitātes plāni, kā daļu no dalībvalsts institucionālā ietvara, tādā veidā nodrošinot vietējo pašvaldību ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību (ES) un citiem valsts līmeņiem.
Latvija uzskata mobilitātes jautājumus pilsētās par svarīgiem un atbalsta EK plānu stiprināt savas darbības saistībā ar ilgtspējīgu pilsētvides mobilitāti vietās, kurās tā redz ES mēroga pievienoto vērtību.
Latvija uzskata, ka pašām dalībvalstīm jāizlemj, kā un kur izstrādāt integrētus pilsētu mobilitātes plānus, jo pilsētas ir ļoti atšķirīgas lieluma, novietojuma, cilvēku skaita un ekonomiskās attīstības ziņā. Latvija piekrīt, ka pilsētām savu ilgtermiņa attīstības stratēģiju ietvaros būtu jāizstrādā savi mobilitātes plāni.
Tāpat ministriem ir plānotas diskusijas par TEN-T koridoriem, to pārvaldību un finansēšanu.
Viedi, ilgtspējīgi un pilnībā savienoti transporta, enerģētikas un digitālie tīkli ir nepieciešami, lai izveidotu labi funkcionējošu Eiropas vienoto tirgu un lai savienotu Eiropu ar pasaules tirgu.
Veicot nepieciešamās investīcijas pamattīklā līdz 2020.gadam, varētu radīt līdz pat 4 milj. darbavietu Eiropas ekonomikā. Labāk integrēta un efektīvāka transporta sistēma vēl vairāk atvieglotu cilvēku brīvu pārvietošanos un preču pārvadāšanu. Tāpēc neformālajā padomē ir plānots diskutēt par TEN-T koridoru labākas pārvaldības principiem un koridoru koordinatoru lomu, inovatīvajiem finanšu instrumentiem un projektu finansēšanas jautājumiem, t.sk. infrastruktūras maksām.
Latvija atzinīgi vērtē Itālijas Prezidentūras iniciatīvu ministru līmenī neformāli diskutēt par jaunajiem TEN-T koridoriem un to pārvaldību, īpaši ņemot vērā to, ka šo koridoru izveide ir cieši saistīta ar privāto un valsts finansējumu, līdz ar to neformāla dalībvalstu pieredzes apmaiņa un kopīgu risinājumu meklēšana ir nozīmīgs priekšnosacījums transporta koridoru izveidē.
Rolands Rumba
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists
