DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. decembrī, 2013
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Ārlietu ministrija nodod sūtniecības Londonā arhīvu Latvijas Valsts vēstures arhīvam

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
18. decembrī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs parakstīja aktu par sūtniecības Londonā arhīva nodošanu Latvijas Valsts vēstures arhīvam.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atzīmēja, ka Londonas sūtniecības arhīvs, tā dokumenti ir joprojām īpaša vērtība ārlietu dienestam, mūsu diplomātiem pieredzes gūšanai, veicot ikdienas pienākumus. Šo dokumentu vēsturiskā vērtība gan šodien, gan nākotnē paliks nemainīga, jo tā ir liecība par valsts izveidi un pastāvēšanu no 1918. gada līdz mūsdienām.

Latvijas Vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs pateicās Ārlietu ministrijai par ieguldīto darbu Londonas sūtniecības arhīva sakārtošanā un atzīmēja, ka ar šo dokumentu nodošanu Vēstures arhīvā esošais Ārlietu ministrijas fonds kļūs par skaitliski lielāko fondu. Ārlietu ministrijas arhīva speciālisti pakāpeniski sakārtoja sūtniecības Londonā lietas nodošanai Latvijas Valsts vēstures arhīvam. Izveidoti saraksti ar vairāk nekā 6000 lietām. Arhīvā esošie dokumenti atspoguļo sūtniecības darbību no tās pirmsākumiem, Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā.

Arhīva eksperte Silvija Križevica visus iepazīstināja ar interesantākajiem Londonas sūtniecības arhīva dokumentiem, kā īpašo vērtību izceļot sūtnim Kārlim Zariņam 1940. gada 23. maijā nosūtītās Latvijas Ministru kabineta 1940. gada 17. maija ārkārtējās pilnvaras, sūtņa pirmo diplomātisko pasi, goda konsulu reģistru u. c.

Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva vadītāja Iveta Šķiņke informēja klātesošos par sūtniecības Londonā arhīva ("Londonas arhīvs") ceļu uz Latviju. Ārlietu ministrijas arhīvs sūtniecības dokumentus sāka saņemt 1993. gada beigās. Lietu pārvešana notika pakāpeniski un ilgākā laika periodā. Pateicoties Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītājai Inesei Auziņai-Smitai un vēstniecības Lielbritānijā pirmajai sekretārei Ievai Jirgensonei, vēl šī gada oktobrī arhīvs saņēma sūtījumu no "Straumēniem" ar vērtīgiem dokumentiem par sūtniecības Londonā pirmajiem soļiem diplomātijā.

Pamatu sūtniecības Lielbritānijā arhīvam izveidoja Zigfrīds Anna Meierovics, kas ar Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaru ieradās Londonā 1918. gada septembrī. Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība Londonā sāka darboties 1918. gada 11. novembrī, kad Lielbritānija atzina Latvijas pastāvēšanu de facto. Sūtniecības dokumentu kopums aptver laikposmu no 1918. gada līdz 1990. gadam.

Londonā esošais sūtniecības arhīvs tika pārvietots vairākas reizes ‑ 1925. gadā un 1971. gadā, sūtniecībai pārejot uz jaunu namu, savukārt 1985. gadā, kad nācās atbrīvot sūtniecības ēku Holland Park Road, 6, arhīva lielāko daļu izvietoja "Daugavas Vanagu" īpašumā "Straumēni" Anglijas vidienē.

           

Preses kontaktiem:
Preses un informācijas nodaļa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: media@mfa.gov.lv
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI