Starp galvenajiem cenu kāpuma veicinātājiem gan mēneša, gan gada griezumā ir auto apdrošināšana. No vienas puses, ir likumsakarīgi, ka tiek paceltas cenas produktam, kurš gadiem nesis zaudējumus. No otras puses, būtu interesanti saprast, kāpēc šīs cenas iepriekš tomēr tika noteiktas tik zemas un kas pēkšņi ir mainījies. Iespējams, ka apdrošinātāji šādu cenu politiku īstenojuši tāpēc, ka OCTA ir populārākais apdrošināšanas produkts un, ar to piesaistot klientu, pēc tam ir iespējams pārdot arī cita veida polises. Tas nedaudz atgādina drukas iekārtu pārdošanu par ļoti zemām cenām, pēc tam zaudējumus atgūstot ar tintes pārdošanu.
Visslavenākais produkts ekonomikas ziņās šobrīd noteikti ir sviests. Tā cenas biržās gada laikā ir apmēram divkāršojušās. Tikmēr vājpiena pulveris (koncentrētas piena olbaltumvielas un cukurs) maksā pat drusku lētāk nekā pirms gada. Tātad piena "sauso" komponentu tirgus vērtība kopš pērnā augusta caurmērā ir augusi par ~30%. Piena produktu kopējā tirgus cenu kāpumu nosaka nelabvēlīgie laika apstākļi galvenajos eksporta reģionos, kā arī 2014. – 2016. gada zemo cenu perioda sekas, piemēram, trūkst jaunlopu ganāmpulku papildināšanai. Savukārt krasi atšķirīgo produktu cenu uzvedību nosaka patērētāji. Šogad ir publicēti ietekmīgi pētījumi, kas apšauba saistību starp sviesta ēšanu un sirds un asinsvadu slimībām, turpretim palmu eļļas reputācija kļūst arvien "toksiskāka", mazinot sviesta aizstājēju popularitāti. Piena tauki veido apmēram trešdaļu svaigpiena sausnas jeb "ne-ūdens" satura. Svaigo pienu biržās netirgo, bet industriālo produktu tirgus – ilgi glabājami un tālu transportējami produkti – darbojas kā globālā savienoto trauku sistēma.
Apdrošināšana un sviests ir interesanti piemēri tam, kā patēriņa cenas var ietekmēt sarežģītas ekonomiskas likumsakarības. Taču šie produkti nebūs galvenie patēriņa cenu izmaiņu virzītāji nākotnē. To, pirmkārt, noteiks algu kāpums. Šobrīd Latvijā patēriņa cenu gada inflācija ir izteikti zemāka nekā mūsu kaimiņvalstīs. Igaunijā gada inflācija jūlijā sasniedza 3,6%, bet Lietuvā pat 3,9%. Tas acīmredzami saistīts ar to, ka citur Baltijā biznesa cikls ir tālāk pavirzījies uz priekšu ekonomikas sasilšanas virzienā. Lietuvā algu kāpums 1. ceturksnī sasniedza 9%, bet Igaunijā tas ir zemāks, bet tur algas straujāk kāpušas iepriekšējos gados un summārā ietekme uz izmaksām pamazām izpaužas caur patēriņa cenu indeksu. Pakalpojumu cenu gada inflācija Lietuvā ir sasniegusi 5,5%, Latvijā tā jūlijā bija tikai 2,9%.
Šī gada beigās un nākamgad izejvielu cenu ietekme uz patēriņa cenām visdrīzāk būs mazāka, bet algu kāpuma ietekme pamazām pieaugs. Tāpēc tālu zem pašreizējā līmeņa inflācija nenokritīsies. Ievērojot gaidāmo akcīzes kāpuma ietekmi, arī nākamgad patēriņa cenu inflācija būs tuva 3%.
