No jaunā gada pieaug atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu aizbildņiem

Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu piesaistīts minimālās algas apmēra izmaiņām

Pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai līdz šim bija Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai” fiksēta summa. Tās apmērs nebija mainījies kopš 2021. gada, kad to pielīdzināja minimālo uzturlīdzekļu, kāds 2020. gadā savam bērnam bija jānodrošina katram no vecākiem, divkāršam apmēram (kā par abiem vecākiem).

Grozījumi MK noteikumos, kas stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī, paredz salāgot minēto pabalsta noteikšanas principu (divkāršs minimālo uzturlīdzekļu apmērs, kas attiecīgi ir 2 x 25% vai 30% no valstī noteiktās minimālās algas) ar aktuālo minimālās algas apmēru.

2026. gadā minimālās algas apmērs būs 780 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka no 2026. gada 1. janvāra pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai būs šāds:

par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 390 eiro mēnesī (iepriekš – 215 eiro);
par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 468 eiro mēnesī (iepriekš – 258 eiro).

Tādējādi pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai turpmāk automātiski pieaugs, palielinoties minimālās algas apmēram. Kā norādīts grozījumu anotācijā, plānots, ka minimālā alga 2027. gadā sasniegs 820 eiro, bet 2028. gadā – 860 eiro. Līdz ar to pabalsta apmērs 2027. gadā varētu būt 410 un 492 eiro mēnesī, bet 2028. gadā – 430 un 516 eiro mēnesī atkarībā no bērna vecuma.

Valsts sociālo pabalstu likuma 9. pants noteic, ka pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. To piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu. Ja par bērnu ir piešķirti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, izmaksājamo pabalstu par attiecīgo summu samazina.

Palielināta atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

Valsts sociālo pabalstu likuma 10. pants paredz, ka personai, kura ir iecelta par aizbildni, tiek izmaksāta arī atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

Līdz šim atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu bija MK noteikumos Nr. 1600 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu” fiksēta summa – 54,07 eiro mēnesī.

Grozījumi MK noteikumos paredz, ka no 2026. gada janvāra atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu būs 35% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.

Aktuālo ienākumu mediānu CSP publicē līdz 1. februārim. Piemēram, 2026. gadā minimālo ienākumu līmeni rēķinās no 2023. gada minimālās ienākumu mediānas – 850,02 eiro.

Tas nozīmē, ka atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu 2026. gadā būs 35% no 850,02 (noapaļots līdz pilniem eiro) jeb 298 eiro mēnesī (iepriekš – 54,07 eiro).

Noteikts, ka atlīdzības apmēru pārrēķinās katru otro gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārrēķina gadā piemērojamā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, atlīdzība saglabājas iepriekš noteiktajā apmērā.

Valsts veiks obligātās iemaksas par nestrādājošiem aizbildņiem pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai

Visbeidzot grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka turpmāk par nestrādājošām personām, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, no valsts pamatbudžeta tiks veiktas obligātās iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai no objekta 171 eiro apmērā.

Līdz šim likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteica, ka valsts veic obligātās sociālās iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai par personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Līdz ar to valsts neveica obligātās iemaksas par nestrādājošām personām, kuras saņēma atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

Tas nozīmē, ka nestrādājošas personas aizbildņa pienākumu pildīšanas periodā līdz šim netika sociāli apdrošinātas un viņām nebija tiesību saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, ja iestājās apdrošināšanas risks. Šiem cilvēkiem neuzkrājās apdrošināšanas stāžs un neveidojās pensijas kapitāls.

Grozījumu izstrādātāji anotācijā lēš, ka jaunā norma varētu skart ap 754 personām gadā.

Cer iedrošināt uzņemties aizbildņa pienākumus

Kā minēts tiesību aktu grozījumu anotācijās, aizbildņa pienākumus nereti uzņemas bērna radinieki, piemēram, vecvecāki. Tomēr šīs personas bieži vien nav pārliecinātas, vai spēs ikdienā finansiāli nodrošināt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu, īpaši situācijās, kad ģimenē jau ir savi bioloģiskie bērni vai aizbildnis ir pensijas vecumā esošs vecvecāks, kam ir mazi ienākumi.

Personu izvēli uzņemties aizbildņa pienākumus ietekmē arī apstāklis, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni lielākoties ir piedzīvojuši emocionāli smagas situācijas savā pagātnē, viņiem nepieciešams specifisks, tai skaitā dažādu speciālistu sniegts, atbalsts, ko attiecīgās ģimenes nereti nevar atļauties.

Palielinot materiālo atbalstu, iecerēts motivēt pieņemt lēmumu kļūt par aizbildni tās personas, kuras līdz šim atturēja finansiāli apsvērumi. Vienlaikus tas palīdzētu novērst bērnu nonākšanu institucionālajā aprūpē, kas ir dārgāka un mazāk efektīva emocionālajā aspektā.

Valsts budžetu 2026. gadam pavadošo paskaidrojošo dokumentu paketē1 apkopotā informācija liecina, ka pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu palielināšanai nepieciešami 6,9 miljoni eiro gadā. Pabalsts budžeta izstrādes laikā tika nodrošināts 369 personām par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai, un tas pieaugs par 175 eiro mēnesī, savukārt pabalstu par bērnu no septiņiem gadiem saņēma 2093 personas, un tas pieaugs par 210 eiro mēnesī.

Turpretī atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksai 2446 personām jaunajā apmērā, kas palielināsies vidēji par 243,93 eiro mēnesī, nepieciešami papildu 7,2 miljoni eiro.