FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Ir izstrādāta un stājas spēkā kārtība, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju – elektrību un dabasgāzi – izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā.
Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 576 “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka ģeopolitisko notikumu ietekmē enerģētiskā nozare piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.
Minētie MK noteikumi izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 64. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, Mobilizācijas likuma 9. panta 7. punkta “a” apakšpunktu.
Noteikumos paredzēta kārtība, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā, nosakot:
Noteikumos arī noteikta kārtība, kādā valsts apdraudējuma gadījumā ar energoresursiem nodrošina Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Valsts policiju (VP), Valsts robežsardzi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus.
Ņemot vērā, ka elektroenerģijas tīkls ir vienots visā valstī un dabasgāzes apgādes sistēma ir valstiska mēroga sistēma, regulējums paredzēts valsts enerģētiskās krīzes gadījumam.
Par krīzes izsludināšanu valstī atbild Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts enerģētiskās krīzes centra (VEKC), kas izvērtē pārvades sistēmas operatora saņemto informāciju par situāciju enerģijas apgādes jomā, ierosinājumu. Savukārt VEKC vadītājs ir klimata un enerģētikas ministrs, norāda KEM.
Noteikumi paredz, ka valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijas nozarē pārvarēšanā tiek iesaistīti visi galalietotāji un slogs, ko rada elektroenerģijas piegādes pārtraukšana, tiek iespējami vienmērīgi attiecināts uz katru galalietotāju.
Patēriņu iespēju robežās samazina kontrolētā veidā, pārtraucot elektroenerģijas piegādi patērētājiem rotācijas kārtībā (līdz trim stundām) un pēc attiecīgā laika pieslēdzot atpakaļ noteiktu skaitu elektrolīniju. Atbilstoši noteikumiem atslēgšanas procesu organizē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators – akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”. Pārvades operatoram ir tiesības tiešā veidā vai ar sadales sistēmas operatoru starpniecību veikt elektroenerģijas piegādes atslēgšanu. Informācija par elektroenerģijas piegādes pārtraukumiem lietotājiem tiks izplatīta dažādos veidos, tostarp ar plašsaziņas līdzekļu (laikrakstu, portālu u. c.) palīdzību.
AS “Augstsprieguma tīkls” sadarbībā ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un KEM ne retāk kā reizi trijos gados līdz attiecīgā gada 1. aprīlim sagatavo un atjauno NBS, VUGD, VP, Valsts robežsardzes, NMPD, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu un augstas prioritātes nozīmīgo elektroenerģijas tīkla lietotāju sarakstu. VEKC lems par to, vai minētajā sarakstā ietvertajiem lietotājiem enerģētiskās krīzes gadījumā elektroenerģijas piegādi uz laiku pārtraukt vai turpināt nodrošināt.
Vienlaikus jāņem vērā, ka kritiskākajos brīžos elektrosistēmas stabilizēšana notiks automātiski un šādos gadījumos atslēgts var tikt jebkurš elektroenerģijas lietotājs. Tādējādi atbilstoši noteikumiem sarakstā iekļautajiem lietotājiem ir pienākums pastāvīgi nodrošināt individuālās elektroenerģijas apgādes iespēju, piemēram, stacionāro ģeneratoru.
Tiesību aktā noteikts dabasgāzes lietotāju sadalījums sešās grupās atkarībā no dabasgāzes lietotāju gazificēto objektu maksimālās atļautās slodzes apmēra vai nozīmīguma, tai skaitā tautsaimniecībai. Valsts enerģētiskās krīzes laikā pirmajai grupai (nodrošināmajiem lietotājiem) dabasgāzes patēriņš netiek ierobežots vai pārtraukts. Pirmās grupas lietotāji ir: mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli u. c. noteikumos minētie lietotāji.
Otrajā grupā ir iekļautas pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes. Trešajā un piektajā grupā ietverti energoapgādes komersanti atbilstoši to gāzes patēriņa apjomam. Turpretī ceturtajā grupā – tautsaimniecībai nozīmīgi komersanti –, ņemot vērā to nozīmi tautsaimniecībā, alternatīvā kurināmā izmantošanas iespējas, kā arī seku smagumu, kas iestātos, ierobežojot vai pārtraucot dabasgāzes piegādi konkrētajiem lietotājiem. Ceturtās grupas lietotāju sarakstu veidos Ekonomikas ministrija (EM). Sestajā grupā tiek iekļauti visi pārējie dabasgāzes lietotāji.
Dabasgāzes piegādes pārtraukšanu vai tās patēriņa ierobežojumus (%, kWh un m3 dienā) noteiks KEM un apstiprinās Ministru kabinets, pamatojoties gan uz pārvades un sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju, ņemot vērā aktuālo krīzes situāciju, gan iespējamajām sekām. Saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem lietotāji dabasgāzes patēriņa samazinājumu veic paši, bet dabasgāzes piegādes pārtraukumu īstenos vai nu akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”, vai sadales sistēmas operators savā licences zonā.
Informāciju par dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem vai tās piegādes pārtraukšanu lietotāji, izņemot pirmo grupu, saņems īsziņas vai elektroniskā pasta veidā.
Līdz ar minēto noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā”.
