Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
ES zilā karte ir alternatīvs darba atļaujas iegūšanas veids ne tikai ar papildu priekšrocībām, bet arī prasībām, galvenā no tām – augsta kvalifikācija. Lai saņemtu zilo karti, turpmāk trešo valstu pilsoņiem nevajadzēs būt ar augstāko izglītību, pietiks ar piecu gadu profesionālo pieredzi darbā, kādam tie uzaicināti. Kā joma, kurā īpaši trūkst speciālistu, vispirms tiek minēta IT nozare.
FOTO: Freepik
Zilo karti, kas ir līdzvērtīga darba atļaujai, divās profesiju pamatgrupās turpmāk varēs izsniegt arī tiem trešo valstu viesstrādniekiem, kam nav augstākās izglītības. To paredz Uzturēšanās atļauju noteikumu grozījumi, kas stājas spēkā piektdien, 14. septembrī.
Eiropas Savienības zilā karte (termiņuzturēšanās atļauja) ir reglamentēta direktīvā 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos. Uz ES zilās kartes saņemšanu var pretendēt trešo valstu pilsoņi ar augstāko izglītību. Direktīvā vienlaikus ir pieļauta atkāpe valsts tiesību aktos – vismaz piecu gadu profesionālā pieredze atzīstama par līdzvērtīgu augstākās izglītības kvalifikācijai specialitātē vai nozarē, kas noteikta darba līgumā vai darba piedāvājumā.
Latvijā zilās kartes paredzētas Imigrācijas likumā un tās izsniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”.
Lai ārzemnieks varētu pretendēt uz ES zilo karti, darba devējam, kurš vēlas viņu nodarbināt Latvijas Republikas teritorijā, ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) izsaukuma pieprasījums. Iesniedzot pieprasījumu, jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecina, ka pretendents ir ieguvis augstāko izglītību konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts, skaidrots noteikumu grozījumu anotācijā.
MK noteikumu grozījumi papildināti ar kārtību, kādā pretendentam var tikt izsniegta ES zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības specialitātē vai nozarē, kurā viņš tiks nodarbināts Latvijas Republikā profesijā, kura iekļauta nacionālajā statistiskajā klasifikācijā “Profesiju klasifikators” minētajā pirmajā vai otrajā pamatgrupā.
MK noteikumos Nr. 264 par Profesiju klasifikatoru pirmajā pamatgrupā “1 Vadītāji” ietvertas profesijas, kuru pamatuzdevumi ir saistīti ar valsts politikas izstrādāšanu un formulēšanu, ārējo normatīvo aktu izstrādāšanu, valsts un uzņēmumu politikas un tās īstenošanas pasākumu izpildes organizēšanu. Otrajā pamatgrupā “2 Vecākie speciālisti” ietvertas profesijas, kuru pamatuzdevumi ir saistīti ar darbu, kurā nepieciešams teorētisko un profesionālo zināšanu līmenis inženierzinātnēs, dabas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs un nepieciešama prasme risināt teorētiskās problēmas. Abās minētajās pamatgrupās ietilpstošās profesijas uzskatāmas par augsti kvalificētām, skaidrots anotācijā.
Jaunā norma paredz, ka darba devējs, noformējot izsaukuma pieprasījumu ārzemniekam, kurš vēlas saņemt ES zilo karti, bet kuram nav augstākās izglītības attiecīgajā profesijā, iesniedz PMLP apliecinājumu par ārzemnieka profesionālo pieredzi profesijā un nozarē, kurā viņš tiks nodarbināts Latvijā. Informācija jāsniedz par katru darba devēju, amatu un galvenajiem darba pienākumiem.
Noformējot izsaukumu, darba devēja pārstāvis PMLP iesniedz arī ārvalstu nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu ārzemnieka iepriekšējo nodarbinātību apliecinošu dokumentu.
Izskatot uzaicinātāja (darba devēja) izsaukuma pieprasījumu ārzemniekam, kurš vēlas saņemt ES zilo karti, PMLP izvērtē izsaukuma pieprasījuma veicēja sniegto informāciju par ārzemnieka iepriekšējo darba pieredzi un tās atbilstību ES zilās kartes saņemšanai.
Ekonomikas ministrija, kas sagatavojusi jauno regulējumu zilo karšu saņēmējiem, anotācijā sniegusi informāciju, ka tiesiskais regulējums labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecību, mazinot laiku, kas nepieciešams darba devējiem, lai piesaistītu augsti kvalificētus un Latvijā trūkstošus speciālistus no ārvalstīm.
