SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
PAZIŅOJUMS

Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas ārlietu ministri: Sāpes un netaisnība nekad nenogrims aizmirstībā. Atvērt

TĒMAS
12. janvārī, 2009
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
1
5
1
5

Ja bērnam vajadzīga mājas apmācība

„Sēklas nevar redzēt. Tās dus zemes dzīlēs, līdz kādai no tām ienāk prātā mosties.” (A. de Sent-Ekziperī)

„Slimība nedrīkst liegt bērniem iespēju mācīties,” uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta speciālists EDGARS GRĪNIS. Šobrīd valsts paredz šādas iespējas, un jācer, ka līdzekļu taupīšana nenotiks uz slimu bērnu rēķina. Tikai nejūtīgs cilvēks varētu iedomāties, ka valsts spētu ietaupīt, atņemot slimajiem bērniem iespējas izglītoties un augt atbilstoši interesēm un spējām.

Kārtību, kādā ilgstoši slimi bērni apmācāmi mājās vai slimnīcas stacionārā, nosaka Ministru kabineta (MK) 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 253 „Kārtība, kādā organizējama ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes”, kas izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 15. punktu. Mācības tiek organizētas saskaņā ar Vispārējās izglītības programmu (tās veidu), pielāgojot to katra izglītojamā individuālajām vajadzībām.

Iespēja, ko nodrošina valsts

Mājas apmācība ir bezmaksas pakalpojums, ko valsts garantē bērniem, kas apgūst pamata un vidējo izglītību. Tātad, ja bērns ir saslimis vai bērnam ir veikta operācija un mediķi prognozē, ka izveseļošanās var ieilgt, vecākiem laikus jāvēršas ārstu medicīniskajā komisijā, lai nekavējoties sāktu mājas apmācību. Vecāki ir atbildīgi par to, lai atbilstoši savām finansiālajām iespējām mājās būtu elementāri apstākļi mācībām – mācību vieta, rakstāmgalds, mācību grāmatas un piederumi.

Jāatceras, ka šāda veida palīdzība bērnam paredzēta ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Ja šajā laikā skolēns nav izveseļojies, mājas apmācības laiku ir iespējams pagarināt, atkārtoti iesniedzot ārstējošā ārsta atzinumu valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskajai komisijai.

Ja slimība ilgst gadu vai vēl ilgāk, vecākiem būtu jādomā, vai bērnam nav jāmaina cita izglītošanās forma un izglītības programma, jo, neapgūstot visus mācību priekšmetus, valsts nav tiesīga skolēnam izsniegt izglītības dokumentu. Tātad, ja ir neapgūts kaut viens mācību priekšmets, kas ir bijis obligāts attiecīgajā mācību programmā un no kura skolēns nav atbrīvots, viņš nesaņem apliecību vai atestātu par iegūto izglītību.

Tāpat, ja kāds skolēns ilgstoši izmanto mājas apmācību, vecākiem jārēķinās ar to, ka šādā gadījumā bērns nav apguvis visus mācību priekšmetus un, skolu beidzot, viņš nesaņems dokumentu par pamatizglītību, bet tikai liecību. Tādējādi vecāki, kuri regulāri iesniedz pedagoģiski medicīniskajai komisijai ārsta izziņu un pieprasa mājas apmācību savam bērnam, var arī izdarīt viņam „lāča pakalpojumu”. Jāatceras, ka jebkurā gadījumā bērnam ir jācenšas atgriezties skolā, jo mājas apmācība tikai īslaicīgi aizstāj izglītības apguves procesu un nesniedz pilnu pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību.

Individuālā pieeja

Mājas apmācības kārtība attiecas uz bērniem, kuri slimo ilgāk par vienu mēnesi un slimības dēļ nevar regulāri apmeklēt skolu. Lai bērns pedagoga vadībā varētu turpināt mācības mājās, nepieciešams valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas ieteikums, kas pamatots uz ārstu komisijas vai ģimenes ārsta atzinumu. 

Valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija iesaka vecākiem (aizbildņiem) bērna veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu. Pamatojoties uz šo ieteikumu, izglītības iestādes vadītājs nodrošina individuāla mācību plāna izstrādi noteiktam termiņam atbilstoši skolēna veselības stāvoklim un ieteiktajai izglītības programmai un norīko pedagogus, kuri norādītajā laikā dodas pie skolēna, lai veiktu mājas apmācību. Mācību plānā arī noteikts, cik stundas skolotājam ar skolēnu jānodarbojas.

"Formāli par bērna izglītošanu ir atbildīga tā pašvaldības mācību iestāde, kurā bērnam ir deklarēta dzīvesvieta. Bērna deklarētā dzīvesvieta ir vecāku atbildība, un par to vecākiem jādomā laikus."

Ņemot vērā bērna veselības stāvokli, noteikti šādi mācību slodzes ierobežojumi: 1.–4. klašu skolēniem slodze nedrīkst būt lielāka par trim stundām dienā un sešām mācību stundām nedēļā; 5.–12. klašu skolēniem – ne vairāk par četrām stundām dienā un astoņām mācību stundām nedēļā. Protams, slimības ir dažādas, un katrs gadījums jāvērtē individuāli. Mācību vielas apguves apjoms un intensitāte tiek noteikta, ņemot vērā slimības diagnozi.

Mācības mājās

Saskaņā ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu mājas apmācībai var tikt norīkots viens vai vairāki skolotāji – atkarībā no tā, kurā klasē skolēns mācās un kādi ir apgūstamie mācību priekšmeti, taču ne vienmēr tie ir līdzšinējie skolotāji.

Mājas apmācībā skolēns apgūst tikai daļu no mācību priekšmetiem – pamatpriekšmetus un priekšmetus, kuros ir jākārto eksāmeni.

Priekšmeta skolotājs, kurš māca skolēnu mājās, viņa dienasgrāmatā ieraksta nodarbības datumu, mācīto vielu, mācību stundu skaitu un vērtējumu. Saņemto vērtējumu viņš ieraksta arī klases žurnālā.

Apmācība atbilstoši dzīvesvietai

Ja izglītojamais nedzīvo pašvaldības – izglītības iestādes dibinātāja – administratīvajā teritorijā, pēc izglītības iestādes vai vecāku (aizbildņu) pieprasījuma mācības mājās var organizēt izglītojamā dzīvesvietai atbilstošā pašvaldības izglītības iestāde. Piemēram, ja bērns dzīvo Bauskā, bet ir mācījies Rīgā un saslimis, bērna mājas apmācība ir jāveic Bauskas pašvaldības izglītības iestādei. Bet, ja rodas problēmas, formāli par bērna izglītošanu ir atbildīga tā pašvaldības mācību iestāde, kurā bērnam ir deklarēta dzīvesvieta. Bērna deklarētā dzīvesvieta ir vecāku atbildība, un par to vecākiem jādomā laikus. Ja bērns, kuram deklarētā dzīvesvieta ir Bauskā, reāli dzīvo Rīgā, teiksim, pie vecvecākiem, un mācās Rīgas skolā, mājas apmācību viņam organizē līdzšinējā skola.

Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu ilgstoši slimojošiem bērniem organizē pašvaldības izglītības pārvalde, nodrošinot vecākiem (aizbildņiem) metodisku palīdzību pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā vai izglītības iestādē, kura īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.

Mācības slimnīcā

Ļoti daudz skolas vecuma bērnu ārstējas slimnīcās. Minētie noteikumi regulē arī apmācību stacionārā, kur izglītojamo zināšanu apguvei ir noteikta cita kārtība.

Ja bērnam slimnīcā jāpavada ilgāk par divām nedēļām, slimnīca sadarbībā ar pašvaldības izglītības pārvaldi, kuras administratīvajā teritorijā slimnīca atrodas, organizē skolēna izglītošanu stacionārā. Par mācību darba apstākļu nodrošināšanu ir atbildīgs stacionāra vadītājs. Ja, piemēram, Bauskas slimnīcā ārstējas skolēni arī no cita rajona (tagad – novada), saskaņā ar MK noteikumiem par šo bērnu izglītošanu rūpējas Bauskas rajona (novada) Izglītības pārvalde.

Kad bērns nonāk slimnīcā, tās vadītājs, ja nepieciešams, divu dienu laikā pēc ārstējošā ārsta atzinuma saņemšanas sniedz pašvaldības izglītības pārvaldei informāciju par attiecīgo bērnu. Tad pašvaldības izglītības iestādes direktors nodrošina individuāla mācību plāna izstrādi noteiktajam termiņam atbilstoši katra skolēna veselības stāvoklim un izglītības programmai un norīko pedagogus pasniegt attiecīgos mācību priekšmetus ārstniecības iestādē.

"Skolotāji nāk pie slimajiem bērniem uz slimnīcu, bet, ja stacionāra nodaļā ir četri līdz divpadsmit 1.–4. klases izglītojamie, tiek veidota klase."

Ja stacionāra nodaļā ir četri līdz divpadsmit 1.–4. klases izglītojamie, tiek veidota klase. Smagos slimību gadījumos mācību iespējas tiek izvērtētas. Slimnīcas nodaļas vadītājs kopīgi ar ārstējošo ārstu nosaka mācību laiku un kārtību un izdara attiecīgu ierakstu izglītojamā slimības vēsturē. Prakse rāda: ja bērna slimība neapgrūtina mācību vielas apguvi, mācību stundu skaits stacionārā ir noteikts tāds pats kā mājas apmācības gadījumā.

Pedagogs, kurš bērnu māca slimnīcā, katru mēnesi izglītības iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā iesniedz pārskatu. Tajā viņš norāda izglītojamā vārdu, uzvārdu, klasi, nodarbību datumu un laiku, mācīto vielu un mācību stundu skaitu, kā arī  izglītojamā zināšanu vērtējumu.

Pēc skolēna izrakstīšanas no slimnīcas izglītības iestāde, kura organizēja slimā bērna mācības stacionārā, izsniedz skolēnam izziņu, kurā norādīts viņa zināšanu vērtējums visos mācību priekšmetos. Izziņa jāiesniedz izglītības iestādē, kurā skolēns mācās pastāvīgi.

Par Rīgas slimnīcās izglītojamajiem bērniem atbild Rīgas pilsētas Izglītības pārvalde. Mājmācības centri Rīgā (kopumā deviņi) izveidoti pie skolām, un tie atrodas katrā Rīgas rajonā.

Bērnu universitātes klīniskajā slimnīcā Rīgā jau kopš 1991. gada darbojas Pedagoģijas dienests, kurā strādā 25 interešu izglītības pedagogi. Pašreizējos krīzes un taupības apstākļos Pedagoģijas dienests mēģina izdzīvot ar Veselības ministrijas piedāvāto finansējumu pedagogu atalgojumam, cerot, ka „arī nākotnē slimnīcas rotaļistabās un starp pacientu gultām staigās smaidīgi interešu izglītības pedagogi”.

Ja skolēns saslimst eksāmenu laikā

Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumi Nr. 112 „Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” nosaka termiņus un kārtību, kādā 9. un 12. klases jauniešus var atbrīvot no pārbaudījumu kārtošanas.

Slimības dēļ no eksāmeniem var atbrīvot tad, ja ārsts, pie kura audzēknis reģistrēts un kura aprūpē viņš bijis vismaz sešus mēnešus, izsniedzis izziņu, kurā norādīta diagnoze un atbrīvojuma termiņš.

Katru gadu līdz 1. aprīlim valsts dibinātās izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz skolēnu vai viņu vecāku (aizbildņu) iesniegumiem, iesniedz ministram, kura padotībā ir attiecīgā izglītības iestāde (pašvaldības un citu juridisko vai fizisko personu dibinātas izglītības iestādes vadītājs – attiecīgajai pilsētas vai rajona (novada) izglītības pārvaldei), iesniegumu un to izglītojamo sarakstu, kuri atbrīvojami no valsts pārbaudījumiem, kā arī skolēnu kavējumu kopsavilkumu par attiecīgo mācību gadu, norādot kavējumu iemeslus un kopējo nokavēto dienu skaitu.

Ministrijas padotībā esošās valsts izglītības iestādes vadītāja iesniegtos dokumentus izskata attiecīgā ministra apstiprināta komisija. Komisijas lēmumu par izglītojamā atbrīvošanu no valsts pārbaudījumu kārtošanas ieraksta komisijas sēdes protokolā un protokola izrakstu līdz attiecīgā gada 15. aprīlim nosūta izglītības iestādei.

Pašvaldības vai citu juridisko vai fizisko personu dibinātās izglītības iestādes vadītāja iesniegtos dokumentus izskata rajona (novada) padomes vai republikas pilsētas domes priekšsēdētāja apstiprināta komisija, un izglītības pārvalde līdz attiecīgā gada 15. aprīlim šīs komisijas lēmumu rīkojuma veidā nosūta izglītības iestādei.

Speciālajās skolās par jauniešu atbrīvošanu no eksāmeniem pēc skolas pedagoģiskās padomes ieteikuma lemj mācību iestādes vadītājs, saskaņojot lēmumu ar valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju. Ja izglītojamais ārstējas slimnīcā, viņa atbrīvošanu no eksāmeniem kārto izglītības iestādes vadītājs.

Ja skolēns saslimis eksāmena dienā, viņam dienas laikā par to jāinformē skolas administrācija un ārsts. Savukārt skolas administrācija piesaka skolēnu eksāmenu kārtošanai papildtermiņā (konkrētos datumos no 18. jūnija līdz 5. jūlijam), bet slimības dēļ nenokārtotu ieskaiti skolēns kārto skolas vadības noteiktā papildu datumā. Pēc izveseļošanās skolēns skolas administrācijai iesniedz ārsta zīmi.

"Tikai nejūtīgs cilvēks varētu iedomāties, ka valsts spētu ietaupīt, atņemot slimajiem bērniem iespējas izglītoties un augt atbilstoši interesēm un spējām."

Par jauniešiem, kuri attaisnotu iemeslu dēļ nav kārtojuši eksāmenus, mācību iestādes vadītājs nekavējoties ziņo pašvaldības izglītības pārvaldei (ja skola ir pašvaldības mācību iestāde) vai attiecīgajai ministrijai. Ja izglītojamais eksāmenu norises laikā izveseļojas, viņš iesniedz ār­sta izsniegtu izrakstu no pacienta medicīniskās kartes un turpmākos eksāmenus kārto IZM noteiktajos termiņos.

Ja skolēns ilgstoši (ilgāk par mēnesi) slimo 12. klases otrajā pusgadā, viņš uz otru gadu atstāts netiek, bet viņam rodas grūtības nokārtot gala pārbaudījumus.

Ja skolēns saslimis eksāmenu laikā, viņš iegūst atbrīvojumu no eksāmeniem. Tas nozīmē, ka viņš skolu pabeigs, bet iestāties augstskolā būs sarežģīti. Šis skolēns eksāmenus drīkst nokārtot pēc gada vai papildu termiņā.

Uz LV.LV jautājumiem atbild Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta speciālists Edgars Grīnis.

Mājmācība. Mājas apmācība. Ko ietver šie jēdzieni, un kādas ir atšķirības?

Normatīvajos aktos ir divi jēdzieni:

MK 01.11.2005. noteikumu Nr.822 „Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)” 14. punktā noteikts, ka, pamatojoties uz izglītojamā vecāku rakstisku iesniegumu un saskaņojumu ar pašvaldību, direktors ar rīkojumu var noteikt, ka 1.–4. klases izglītības programmas daļā paredzētā mācību satura apguve īstenojama ģimenē vecāku atbildībā, t.i., mājmācībā, ja vecāki argumentēti pamato, ka:

  • izglītojamā mācībām nepieciešami īpaši apstākļi, kurus izglītības iestāde nevar nodrošināt;
  • izglītojamam ir vāja veselība (II, III vai IV veselības grupa, ko apliecina izziņa, kuru izsniedz ģimenes ārsts);
  • izglītojamais psiholoģiski nav gatavs mācībām kolektīvā, neraugoties uz izglītības iestādes psihologa vai sociālā pedagoga darbu ar izglītojamo;
  • mājās ir radīti izglītojamā mācībām nepieciešamie apstākļi, un vecāki un izglītības iestādes administrācija ir saskaņojuši kārtību, kādā konsultē vecākus, un kārtību, kādā izglītības iestādes pedagogi novērtē izglītojamā mācību sasniegumus gadā.

MK 04.04.2006. noteikumi Nr.253 „Kārtība, kādā organizējama ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes" nosaka kārtību, kādā organizējama ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes, t.i., kad nepieciešama mājas apmācība.

Cik liela daļa no kopējā izglītojamo skaita šajā mācību gadā izmanto mājmācību un cik – mājas apmācību?

Statistika šajā mācību gadā vēl tiek apkopota, bet ir pieejami dati par pagājušo mācību gadu.

Latvijas Republikas vispārizglītojošo dienas skolu skolēnu skaits, kuri mācās mājmācībā un mājas apmācībā 2007./2008. māc. g.

Mājmācība*

Mājas apmācība**

1.–4. kl.

Kopā

1.–4. kl.

5.–6. kl.

7.–9. kl.

10.–12. kl.

Valstī kopā

16

818

177

157

393

91

* Mājmācībā mācās bērni, kuri grūti adaptējas skolā un pēc vecāku lūguma tiek atstāti mācīties mājās.

** Lai mācītos mājas apmācībā, nepieciešams ārstu komisijas slēdziens.

Pēdējo trīs gadu laikā, pastiprinot kontroli, mājas apmācībā esošo bērnu un jauniešu skaits ir samazinājies divas reizes – no 1534 līdz 818.

Kāpēc mājas apmācību nevar aizstāt, piemēram, ar mācībām vakarskolā? Ko nozīmētu atteikšanās no mājas apmācības slimajiem bērniem, ja tas notiktu?

Bērnu māca mājās vai slimnīcā, jo slimības dēļ viņš nevar iet uz skolu, tātad nevar iet arī uz vakarskolu. Skolotājs iet pie viņa uz mājām vai arī uz slimnīcu. No šiem 818 bērniem un jauniešiem, kuriem ir nodrošinātas mācības mājās, droši vien varētu atrast visdažādākos dzīvesstāstus un situācijas, bet vispār liegt šādu iespēju nekādā gadījumā nedrīkst. 6–8 stundas nedēļā mājas apmācībai – tas nav daudz, šie bērni zaudē salīdzinājumā ar tiem, kuri iet uz skolu un mācās ap 30 stundām nedēļā, taču –viņi tomēr mācās.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU