Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde norāda, ka Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkai piemīt sava laika kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Valdība šodien, 16. jūnijā, atbalstīja kultūras ministra Naura Puntuļa rosinājumu attīstīt Nacionālās koncertzāles projektu Rīgā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” piederošā teritorijā Elizabetes ielā 2, demontējot bijušo LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, vēlāk Pasaules Tirdzniecības centru. “Šis lēmums ir vēsturisks – tam jāatšķir jauna lappuse gan kultūras, gan būvniecības, gan ar tām saistīto nozaru attīstībā Latvijā, projektam kļūstot par spēcīgu impulsu radošās ekonomika attīstībai,” pēc Ministru kabineta sēdes uzsvēra N. Puntulis.
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna “Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” īstenošanai minēto uzdevumu „Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu” un ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra sēdes protokollēmumā doto uzdevumu.
“Skatot informatīvo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādes gaitu, tika konstatēts, ka Nacionālās koncertzāles projekts būtu jāīsteno uz publiskā partnera īpašumā esoša apbūves gabala, jo projekta īstenošana uz privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma satur paaugstināta riska faktorus,” norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Kultūras ministrija uzsver, ka saskaņā ar SIA „Arhitektu birojs A + Sh” atzinumu, kas tās uzdevumā veica novietnes analīzi, secināts, ka lokācija Elizabetes ielā 2 ir piemērota akustiskās koncertzāles projekta attīstībai un tai ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar iepriekš apskatītajiem zemesgabaliem, jo tas atrodas pilsētas centrā un ir ērti sasniedzams gan ar kājām, gan ar sabiedrisko transportu, gan ar automašīnu. Tai piemīt laba pieejamība gan tūristiem, gan valsts iedzīvotājiem, jau šobrīd pieejams plašs autostāvvietu klāsts, kuru iespējams vēl papildināt.
Teritorija atrodas nozīmīgā pilsētas daļā – Rīgas vēsturiskajā centrā un Nacionālās koncertzāles projekta attīstība ir veicama saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra noteikumiem, tai ir pateicīga labiekārtojuma vide:
“Šai teritorijai nav izstrādāts detālplānojums, bet atļautais izmantošanas veids ir atbilstošs koncertzāles būvniecībai. Praktiski viss inženierapgādei nepieciešamais ir pieejams tiešā zemesgabala tuvumā. Līdz ar to Nacionālās koncertzāles projekta attīstībai nepieciešamās darbības var sākt nekavējoties,” uzsver Kultūras ministrija.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) ekspertu atzinumā, kas iesniegts Kultūras ministrijā, minēts, ka esošās ēkas attīstība biroju funkcijai nebūtu vēlama, jo šāds risinājums turpinātu padomju laikā Rīgas attīstībā pieļauto pilsētplānošanas nepilnību. Vienīgais iemesls jaunas apbūves izvietošanai Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas vietā būtu visai sabiedrībai nozīmīga – simboliska kultūras būve, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt esošās apbūves vizuāli uztveramo apjomu. Attaisnojums jaunas būves izvietošanai būtu arī jaunradītā objekta īpašas arhitektūras kvalitātes ikoniska nozīme.
“Mums ir būtiski, lai tajā tiktu ievēroti visi 21. gadsimta standartiem atbilstoši nosacījumi, īpaši klimatam neitrāla domāšana, cienīga attieksme pret apkārtējo vidi un profesionāļu un plašas sabiedrības iesaiste šīs kultūrvietas izveides turpmākajā procesā,” akcentē kultūras ministrs.
Ministru kabineta rīkojums paredz:
Kultūras ministrijai, konsultējoties ar Latvijas Arhitektu savienību, būs jārīko augstas kvalitātes un labi sagatavots starptautisks arhitektūras ideju un projektu konkurss divās kārtās, kas atbilstu Latvijas Arhitektu savienības konkursu rīkošanas labās prakses vadlīnijām un Eiropas Arhitektu padomes un Starptautiskās Arhitektu savienības rekomendācijām.
“Konkursa priekšmets ir apbūves iecere, kas attēlo kompleksu koncertzāles un tai nepieciešamās teritorijas perspektīvo attīstību. Apbūves iecerēm ir jāietver arhitektoniskie un funkcionālie koncertzāles risinājumi un teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumi ar teritorijas labiekārtojumu. Apbūves ieceres metus tālāk izmantos par pamatu attiecīgā būvprojekta izstrādei,” informē Kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.
Konkursa laika nogrieznis ir 13 – 16 mēneši. Konkursa izmaksas: divu etapu metu konkursa organizēšanas kopējais budžets, atkarībā no katras konkursa kārtas balvu fonda apmēriem varētu būt 243 724,25 eiro (ar PVN). Savukārt balvu fonds aprēķināts, ņemot vērā līdzvērtīgu starptautisku metu konkursu aktuālo pieredzi, piemēram, Rail Baltica Dzelzceļa tilta un Rīgas multimodālā centra ieceres metu konkursa balvu fonds 150 000 eiro apmērā un Tamperes Mākslas muzeja paplašinājuma projekta, Somijā, metu konkursa balvu fonds 175 000 eiro apmērā. Administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, nojaukšanas projekta un metu konkursa projekta vadības administratīvās vadības izmaksas ir 74 707,82 eiro (ar PVN), liecina Kultūras ministrijas informācija.
Kopumā Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai 2021. gadā plānots finansējums 7 000 000 eiro (ar PVN), tai skaitā ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, nojaukšanas būvdarbu būvprojekta izstrādes un ekspertīzes, būvdarbu izmaksas, tai skaitā ar būvniecību saistītās pakalpojumu izmaksas (autoruzraudzība, būvuzraudzība), nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 2, Rīgā, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi; divu etapu metu konkursa organizēšanas izmaksas; projekta vadības administratīvās vadības, projekta detālplānojuma izstrādes, projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu un juridisko risinājumu izstrādes un būvprojekta izstrādes uzsākšanas izmaksas.
