Līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt no laivām, kanālos un caurtecēs

Izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", kas iepriekš paredzēja vispārēju makšķerēšanas aizliegumu pavasarī visos kanālos un caurtecēs, stājās spēkā 2020. gada 21. februārī.

LV portāls jau rakstīja, ka MK noteikumu Nr. 800 grozījumu mērķis ir precizēt, pilnveidot un skaidrāk noteikt personu pienākumus un tiesības makšķerēšanā, vēžošanā un zemūdens medībās, lai mazinātu tiesību normu interpretācijas iespējas un ļautu tās personām pilnvērtīgāk ievērot.

Saskaņā ar Valsts vides dienesta (VVD) sniegto informāciju no 2020. gada 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

• no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos (izņemot Baltijas jūru un Rīgas līci);
• noteiktos kanālos un caurtecēs Daugavas upju, Gaujas upju, Lielupes upju un Ventas upju baseinu apgabalos.

Turpmāk makšķerēšana aizliegta šajos kanālos un caurtecēs:

• Daugavas upju baseina apgabalā: Juglas kanālā, Juglas upē, Loču kanālā, Mazo Baltezeru un Lielo Baltezeru savienojošā ūdenstecē, Mīlgrāvī un Sarkandaugavā;
• Gaujas upju baseina apgabalā: Alūksnes ezeru un Pārmetņa ezeru savienojošā ūdenstecē, Alūksnes ezeru un Dzilnas ezeru savienojošā ūdenstecē, Auciema ezeru un Raiskuma ezeru savienojošā ūdenstecē, kā arī Ineša ezeru un Tauna ezeru savienojošā ūdenstecē;
• Lielupes upju baseina apgabalā: Starpiņupē (Kaņiera kanālā) un Varkaļu kanālā;
• Ventas upju baseina apgabalā: Mazo Nabas un Lielo Nabas ezeru savienojošā ūdenstecē, Nabas kanālā, Papes ezera kanālā un Tirdzniecības kanālā.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, no vārda “caurtece” nozīmes izriet, ka tā var būt arī upe, tāpēc praksē līdz šim bieži veidojās diskusijas par šī vārda piemērošanu aizlieguma ievērošanā, proti, interpretējot, kuras ūdenstilpes iekļaujas caurteču un kanālu kategorijā un kuras ne, radās strīdīgas situācijas.

Tāpat anotācijā skaidrots, ka sarakstu ar konkrētiem kanāliem un caurtecēm, kurās pavasarī jānosaka makšķerēšanas liegums, sagatavoja Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome. Saraksta pamatā ir VVD, Dabas aizsardzības pārvaldes un valsts zinātniskā institūta “Bior” vērtējums un priekšlikumi par vietām, kurās no zivju resursu aizsardzības viedokļa būtu svarīgi noteikt sezonālu makšķerēšanas liegumu.

Papildus VVD norāda, ka no 1. marta līdz 15. jūnijam aizliegts zvejot jebkādas zivis visās ūdenstilpēs ar zivju tīkliem, savukārt no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts iegūt līdakas.

UZZIŅAI

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 800 8. pielikumu pamattakses piedzenamās naudas summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījušas fiziskās personas, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus, ir šādas:

• alata, lasis, sams, sīga, strauta forele, taimiņš, zutis, store – 143 eiro (par 1 gab.);
• zandarts, repsis, salate – 36 eiro (par 1 gab.);
• ālants, līdaka, vimba – 29 eiro (par 1 gab.);
• karpa, līnis, nēģis, platspīļu vēzis, sapals, vēdzele – 8 eiro (par 1 gab.);
• akmeņplekste, menca – 36 eiro (par 1 gab.);
• asaris, plekste – 8 eiro (par 1 kg);
• brētliņa, reņģe, salaka – 1 eiro (par 1 kg);
• zivis un vēži, kas iepriekš nav minēti, – 2 eiro (par 1 kg);
• trīsuļodu kāpuri, sānpeldes – 29 eiro (par 100 g);
• zivju ikri – 143 eiro (par 100 g);
• sadalītas vai ķidātas zivis, kuru sadalīšana vai ķidāšana aizliegta saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu, – 143 eiro (par 1 kg).