Maksimāli orientēties uz uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzībām, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, samazinot administratīvo slogu un korupcijas riskus, kā arī radīt kopumā uz sabiedrību vērstas pārmaiņas – par to, kā sasniegt šādus mērķus, veidojot uz zināšanām un kompetencēm balstītu valsts pārvaldi, attiecīgi sagatavojot valsts institūciju ierēdņus un vadītājus, aizvadītajā nedēļā diskutēja Valsts kancelejas (VK) un Valsts administrācijas skolas rīkotajā konferencē “Zināšanas. Radīšana. Pārmaiņas”.
Viskritiskāk vērtē iestādes, kuras zina
Patlaban Latvijā ir gan institūcijas, kuras bauda salīdzinoši lielu sabiedrības un uzņēmēju uzticēšanos, gan gluži pretēju vērtējumu, atklāj pēc VK pasūtījuma pērn rudenī veikts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums. Izglītības iestādēm, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijai, radio un televīzijai uzticas vairāk par 50% aptaujāto. Vislielāko neuzticību izpelnījies Ministru kabinets, Saeima un politiskās partijas.
Savukārt, vērtējot savu saskarsmes pieredzi, pozitīvu novērtējumu guvušas tādas institūcijas kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Nacionālais veselības dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Ceļu satiksmes drošības direkcija. Kritiskāko saskarsmes pieredzi izpelnījusies Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija, tiesas un Valsts policija, kura, kā jau norādīts, uzticības mērījumos ierindojas saraksta galvgalī.
Kopumā, kā norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš, iedzīvotāji kritiskāk vērtē tās iestādes, ar kurām tiem iznāk saskarties visbiežāk, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, nevis tās, par kuru eksistenci sabiedrība uzzina lielākoties pastarpināti – no medijiem.
Veicināt amatpersonu prasmes un atbildīgumu
Pretkorupcijas jomā eksperti – pētījumā iesaistītie valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji – par būtiskākajiem priekšnosacījumiem situācijas uzlabošanai atzīst tādus faktorus kā politiskā griba, normatīvo aktu pilnveidošana, valsts pārvaldes darbinieku atalgojums, pieredzes apmaiņa starp iestādēm korupcijas risku identificēšanā. Īpaša uzmanība pretkorupcijas jomā pievēršama tādām darbinieku kategorijām kā iestāžu vadītāji, jaunie darbinieki, kā arī darbinieku grupām ar specifiskiem pienākumiem – iepirkumu komisiju locekļiem, sodu piemērotājiem, darbiniekiem, kuriem ir tieša saskarsme ar sabiedrību. Neatkarīgi no ieņemamā amata, valsts iestāžu darbiniekiem nepieciešams nodrošināt vismaz pamatzināšanas pretkorupcijas jomā, izpratni par tiesību aktiem, kā arī komunikācijas prasmju apgūšanu.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai eksperti norāda uz nepieciešamību panākt vienkāršāku un ātrāku birokrātisko formalitāšu kārtošanu, normatīvo aktu, valsts iestāžu kapacitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī zināšanu pilnveidošanu par uzņēmējdarbību veicinošu politiku, ieskaitot iespēju amatpersonām pašām “piedzīvot, ko nozīmē būt uzņēmējam”. Eksperti ieteic sekmēt valsts pārvaldē strādājošo “katra paša” atbildību par komunikāciju ar uzņēmējiem, informācijas un jaunāko tehnoloģiju, kā arī svešvalodu prasmes.
Agrāk radīja un tad komunicēja, tagad rada komunicējot.
Valsts pārvaldē strādājošajiem mūsdienu strauji mainīgajā vidē nepieciešamas tai atbilstošas īpašības, galvenokārt spēja radoši, elastīgi risināt komplicētas problēmas, kā arī iespējas katram sajusties kā līderim savā darbavietā, atzīst Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
To akcentē arī Valsts Administrācijas skolas vadītāja Agita Kļaviņa, norādot uz baiļu izskaušanu darbavietā kā priekšnosacījumu strādājošo radošā potenciāla atraisīšanai. “Administratīvi komandējošā pieeja vairs nestrādā; cilvēkiem darbā jābūt radošiem un ieinteresētiem,” rezumē starptautiskā personāla atlases tīkla “Amrop” pārstāvis Viesturs Lieģis.
Jāpārvar plaisa starp sabiedrību un politiku
Laba, mūsdienīga valsts pārvalde motivē sabiedrību maksāt nodokļus un rada apstākļus, kuros cilvēki var justies laimīgi, norādot uz Dāniju kā šādu attiecību piemēru, skaidro Ž. Ozoliņa. Valsts pārvaldei šodien vajadzētu gan aizsargāt iedzīvotājus, tai skaitā arī sociālajā jomā, gan attīstīt komunikāciju ar sabiedrību, lai “politiskais un sabiedriskais naratīvs satiktos”, skaidro Ž. Ozoliņa.
Administratīvi komandējošā pieeja vairs nestrādā, cilvēkiem darbā jābūt radošiem un ieinteresētiem.
“Agrāk radīja un tad komunicēja, tagad rada komunicējot”, uz labās prakses piemēru pārvaldes lēmumu pieņemšanā un normatīvo aktu veidošanā, uzsverot atgriezeniskās saites uzturēšanas nepieciešamību starp sabiedrību un pārvaldi, norāda arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:
V. Lieģis secina: sabiedrība, kurā valda politiska apātija un izteikta neuzticēšanās politiskajām partijām, šo negatīvo attieksmi nepamatoti attiecina uz visu valsts pārvaldi. Taču vienlaikus šajā secinājumā saskatāms arī risinājums: ja Latvijas iedzīvotāji spētu pārvarēt minēto attieksmi un vairāk stātos politiskajās partijās, tajās vairotos konkurence, vadošus posteņus ieņemošas amatpersonas nevarētu atļauties ignorēt sabiedrības intereses un rastos priekšnosacījumi atbildīgākas un kvalitatīvākas valsts pārvaldes tapšanai.
Noskaidro sabiedrības viedokli
Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, Valsts kanceleja kopā ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta Memoranda padomi līdz 13. augustam aicina aizpildīt aptaujas anketu, tādējādi palīdzot uzlabot turpmāko sadarbību un dialogu. Aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības viedokli un apkopot līdzšinējo sabiedrības līdzdalības pieredzi, pēc tam izvērtējot, cik efektīvi esošās līdzdalības iespējas darbojas praksē un kā vairot sabiedrības līdzdalību – gan tās kvalitāti, gan procesu.
