Kopš ugunsnelaimes, kas plosījās naktī uz 21.jūniju un kurā tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā, pagājis vairāk nekā mēnesis. Pagaidu konstrukcija, kas aizvietoja nodegušo jumtu, pirmās lielās lietavas neizturēja, ūdens gāzās ēkā, nopludinot to līdz pirmajam stāvam, vienā rāvienā iznīcinot pils pajumtē esošo muzeju darbinieku pašaizliedzīgos pūliņus glābt to, kas vēl glābjams. Katra jauna lietusgāze var nest vēl lielākus neatgriezeniskus postījumus, turklāt slapjie būvgruži bojā pārsegumus, un, vēl ilgāk kavējoties, tie šo svaru varētu neizturēt un pat iegrūt.
Gausās rīkošanās dēļ 25.jūlijā notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā piedalījās Valsts prezidenta kancelejas, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi", Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, muzeju un būvkompāniju pārstāvji. Izskatāmais jautājums bija viens un ļoti konkrēts – "Par situāciju Rīgas pilī".
Pašreizējā situācija neapmierina nevienu
Atklājot komisijas sēdi, kas divu stundu garumā izvērsās par emocionāli saspringtu diskusiju, komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete sacīja: "Situācijai Rīgas pilī visi sekojam līdzi jau no 20.jūnija, un redzams, ka ir radušās līdz šim neatrisinātas problēmas, kas beidzamo dienu laikā ir radījušas minējumu, puspatiesību, pretrunu vētru gan parlamentā, gan mūsu šīsdienas sēdes dalībnieku starpā. Tādēļ ir sasaukta sēde; mēs neesam nedz tiesneši, nedz izmeklētāji, bet mūsu uzdevums ir noteikt, ko un kā darīt, jo pils ir Latvijas simbolu simbols un tajā esošās muzeju vērtības naudas izteiksmē pat nav novērtējamas. Pašreizējā situācija, šķiet, neapmierina nevienu. Sākotnēji likās, ka postījumi ir novēršami vienkāršāk un īsākā laikā, situācija ir izvērtusies citāda. Mūsu uzdevums ir kopīgiem spēkiem panākt, lai ugunsgrēka sekas tiktu likvidētas pēc iespējas ātrāk."
Sēde sākotnēji norisinājās mierīgā gultnē, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane ziņoja, ka ugunsgrēka seku novēršana sākusies jau nākamajā dienā pēc ugunsnelaimes, bet gruvešu novākšanu izdegušajā pils daļā būvnieki – ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrība "SBRE" - varētu sākt jau 26.jūlijā, jo beidzot saņemta apdrošināšanas ekspertu atļauja (viņiem klātesot) to darīt; pagaidu pārklājums ir uzlikts, un sāksies darbi pagaidu jumta būvē.
"SBRE" projekta direktors un būvfirmas "Re&Re" valdes loceklis Didzis Putniņš informēja, ka būvnieki ugunsgrēka seku likvidēšanā strādā no 22.jūnija un darbi nevienu brīdi nav tikuši pārtraukti, taču "dažās zonās celtniekiem nebija pielaides" un tādēļ arī gruvešus nevarēja novākt. Tagad var sākt izgatavot konstrukcijas pagaidu jumtam, ar ko aizvietot pašreizējo segumu.
"Sēdes temats bija viens un ļoti konkrēts – „Par situāciju Rīgas pilī”."
Viņš gan norādīja, ka ļoti ātri to nevarēs izdarīt, jo katra posma izbūvei vajadzēs vismaz četras piecas dienas. D.Putniņš arī atzina, ka nav skaidrības, kas par šo darbu samaksās, jo VNĪ jūlijā pārtraukusi sarunu procedūru ar "SBRE" par būvobjektā notikušā ugunsgrēka seku likvidēšanas darbu apmaksu 220 900 latu apmērā.
No sacītā radās priekšstats, ka pie droša, kaut pagaidu, jumta valsts nozīmīgākais arhitektūras piemineklis un kultūras vērtību glabātuve varētu tikt ne agrāk kā septembrī.
Vai atbildīgās iestādes maz apzinās Rīgas pils vērtību?
Deputāte Janīna Kursīte-Pakule uz visu iepriekš mierīgi teikto reaģēja ar asu iebildi – ja visi klātesošie tagad atrastos pils Svētku vai Baltajā zālē, ko viņa apmeklējusi pirms komisijas sēdes, un redzētu pēdējā lietus nopludinātās telpas, kas īstenībā iznīcinājis visus muzeju darbinieku pūliņus saglābt vēsturiskās vērtības, gan dezinficējot, gan cīnoties pret griestu gleznojumu pelēšanu un žāvējot ugunsdzēšanas gaitā radīto mitrumu, tad saruna ritētu citā gultnē un noskaņojumā.
"Kas būvniekiem ir vajadzīgs, lai visu padarītu ātrāk? Ja nepietiek ar vienu celtnieku maiņu, lai strādā vairākās, ja nepietiek ar esošās komandas spēkiem, papildus vajag piesaistīt kaut vai piecas vai desmit!" sacīja deputāte.
Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis uzsvēra - katra novilcināta diena rada arvien jaunus zaudējumus gan pilij, gan muzeju vērtībām.
"Kā liecina mūsu pēdējais apsekojums – ūdens uz pārseguma plēvēm koncentrējas vienuviet, tās pārrauj un gāžas uz griestu pārsegumiem, radot, iespējams, pat lielākus bojājumus nekā tad, ja šo pārklājumu vispār nebūtu."
Savukārt inspekcijas arhitekts Jānis Blūms sacīja, ka pašlaik jau sāk bojāties arī ēkas konstrukcijas un nav saprotams ugunsgrēka seku novēršanas gausums – kā varēja būt tā, ka jāpaiet mēnesim, lai sāktu novākt būvgružus un būvēt pagaidu jumtu.
Arī Rīgas pilī esošo muzeju pārstāvji informēja deputātus, ka lietavu laikā ūdens no augšstāva nolīst lejup pat līdz pirmajam stāvam.
Komisijas locekļi, tostarp Ingūna Rībena, pauda sašutumu: tik gausi un lēni, pinoties birokrātiskās procedūrās, varētu rīkoties kādās standarta situācijās; bet patlaban nav standarta situācija, un šķiet, ka nevienai iesaistītajai pusei, tostarp Finanšu ministrijai un VNĪ, nav priekšstata, par kādu kultūras pieminekli ir runa un kāda atbildība tagad jāuzņemas.
Kuram un kā jāmaksā par ugunsgrēka seku novēršanu
Diskusijas gaitā izgaismojās vismaz divi kavēšanās cēloņi. Kā pirmais allaž uzsvērts apdrošināšanas ekspertu liegums apsekošanas laikā celtniekiem uzturēties un strādāt vietās, kur postījumi ir vislielākie. Jā, kurš gan varētu iebilst pret ilgo pētīšanas laiku, dažādu ekspertu pieaicināšanu, jo apdrošināšanas summas ir lielas un ir svarīgi, kam un cik lielā mērā tās būs jāsamaksā. Rīgas pilij ir divas spēkā esošas apdrošināšanas polises kopsummā par 27,3 milj. latu.
VNĪ pagājušā gada 1.augustā noslēgusi apdrošināšanas līgumu ar "Baltijas apdrošināšanas namu" par Rīgas pils apdrošināšanu 5,4 milj. latu apmērā. Apdrošināts ir viss nekustamais īpašums, polisē paredzētie riski ir uguns, ūdens, vētra, plūdi, trešo personu nodarītie zaudējumi.
Savukārt "SBRE" (ko veido būvfirmas SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re") uz pils rekonstrukcijas būvdarbu laiku apdrošinājusi "BTA" visus ar celtniecību saistītos riskus un materiālus par 21,93 milj. latu. VNĪ vērsusies pie "Baltijas apdrošināšanas nama", savukārt pilnsabiedrība "SBRE" - pie "BTA" ar atlīdzības pieteikumiem.
Vienlaikus būvnieki kategoriski norobežojas no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos, uzsverot, ka ugunsgrēks izcēlies telpās, kurās tiem neesot bijusi piekļuve, kā arī vairākas stundas pēc tam, kad objekta uzraudzība oficiāli tika nodota Militārajai policijai.
"Katra novilcināta diena rada arvien jaunus zaudējumus gan pilij, gan muzeju vērtībām."
LV portālam B.Strautmane atzina: "Par naudu. Pašā sākumā mēs uzsākām sarunu procedūru, lai slēgtu atsevišķu vienošanos ar būvnieku par šo darbu veikšanu. Savukārt, tālāk izvērtējot situāciju, secinājām, ka nelaime notikusi būvobjektā un VNĪ nevar uzņemties atbildību būvnieku vietā. Tagad meklējam juridisko formu, kā formulēt, kas finansēs šos darbus, bet mēs nevienu brīdi būvniekam neesam pateikuši, ka nemaksāsim. Šeit ir atkal nianse vārdos: mēs sakām, ka par valsts līdzekļiem šie darbi netiks veikti, bet neesam pateikuši, ka nemaksāsim. Tā ir atšķirība.
Mūsu pienākums ir kopā ar būvniekiem iet pie apdrošinātājiem un šo naudu maksimāli dabūt. Tāpēc jau ir apdrošināšanas sabiedrības, lai šādos gadījumos pirmām kārtām konstatētu apdrošināšanas gadījumu, izmaksātu līdzekļus, viņiem tam ir finanšu resursi. Pēc tam var tiesāties un meklēt vainīgos un piestādīt regresa prasību. Tas ir tas, par ko šobrīd cīnāmies.
Ja mums būtu atbilde no apdrošinātājiem, ka šo darbu izmaksas netiks segtas, tad, protams, finansētu mēs un meklētu vainīgo jeb atbildīgo, no kā naudu piedzīt. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka jau patlaban būvnieki šos darbus varētu darīt daudz efektīvāk un ātrāk."
Tātad vismaz līdz dienai, kad notika Saeimas komisijas sēde, būvnieku entuziasma bremze bija naudas jautājums. Tas tātad – otrkārt.
Uz jautājumu, vai būvnieki vilcinās tādēļ, ka baidās - viņiem par darbu varētu nesamaksāt, B.Strautmane atbildēja: "Tāpēc mēs vēlreiz sēdīsimies pie galda un runāsim, lai būvnieks gūtu pārliecību, ka darbi tiks apmaksāti, tikai mums šobrīd nav skaidrs – no kuriem līdzekļiem. Bet mēs uzskatām, ka šādā situācijā nav lietderīgi tērēt valsts līdzekļus."
Komisijas sēdē klātesošais Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra prezidija priekšsēdētājs Valdis Birkavs pēc komisijas sēdes domu apmaiņā ar VNĪ pārstāvjiem šo jautājumu komentēja tā: "Būvnieks par jums domā tieši tāpat kā jūs par attiecībām ar apdrošinātāju, - ka viņam var nesamaksāt. Ja viņi piestādīs rēķinu, vai jūs maksāsiet?"
Vēl viņš arī apcerēja novērojumu praksē: ja kādas problēmas risināšanā iesaistītas vairāk nekā divas trīs valsts iestādes un vēl kādi partneri, tad savstarpējā komunikācija vai nu dramatiski palēninās, vai vispār apstājas, un šādas pazīmes ir redzamas arī Rīgas pils atjaunošanā.
V.Birkavs arī izteica neizpratni, kādēļ valsts iestāde nevarēja darbus par valsts naudu finansēt uzreiz, bez liekas kavēšanās, un regresa prasības kārtībā atgūt no apdrošinātājiem, kad visas ekspertīzes būs beigušās un noskaidrots, kurš apdrošinātājs būs īstais maksātājs.
Acīmredzot, saskatot tieši šos simptomus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi nolēma lūgt valdību izveidot Rīgas pils atjaunošanas projektu vadības grupu, kas nodrošinās nepieciešamo sadarbību Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidācijai.
"Apdrošināšanas summas ir lielas, un ir svarīgi, kas un cik lielā mērā tās samaksā."
Darba grupai būs nepieciešama vispusīga pieeja jautājuma risināšanai, kopsakarā skatot gan pili, gan tās kultūrvēsturisko interjeru un muzeju vērtības, turklāt Rīgas pils ir nozīmīgs objekts, kam jāvelta atsevišķa struktūrvienība un cilvēkresursi, šādas darba grupas nepieciešamību pamatoja I.Druviete. "Tai būs jāstrādā pie ļoti dažādiem jautājumiem un gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumiem. Tostarp, iespējams, būs jāvērtē muzeju pārvietošana uz citām telpām."
Lai Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidācija notiktu nekavējoties, deputāti arī vienojās lūgt Finanšu ministriju rast finansējumu tiešo Rīgas pils ugunsnelaimes seku likvidācijai.
Te gan jāatgādina, ka 25.jūnijā Ministru kabineta sēdē jau tika nolemts: "Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi") veikt visas nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma (kadastra numurs 0100 008 0006) Pils laukumā 3, Rīgā (turpmāk - Rīgas pils), ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā Nr.702 "Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai", nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi (ieskaitot juridiskos pakalpojumus) tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma. Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi") ugunsgrēka seku likvidēšanas darbus un to izmaksas saskaņot ar apdrošinātājiem un no valsts budžetā plānotā finansējuma precīzi nodalīt tās izmaksas, kas tieši attiecas uz šiem darbiem."
Šā vai tā, pašlaik viss notiek daudz ātrāk, nekā šķita Saeimas komisijas sēdē. VNĪ preses sekretāre Daiga Laukšteina informē: "Kaut gan sarunu procedūra ar "SBRE" par būvdarbu apmaksu nav atjaunota, šonedēļ tiks noslēgta papildu vienošanās pie jau esošā līguma par visiem ugunsgrēka seku likvidēšanas darbiem 220 tūkstošu latu vērtībā."
