Eiropas Komisija apstiprinājusi sarakstu ar Eiropas nozīmes transporta projektiem, kurus nākamajā finansēšanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam varētu atbalstīt no ES jaunās programmas "Savienojot Eiropu" lielo infrastruktūras projektu finansēšanai (Connecting Europe Facility, CEF).
Programmas lielo infrastruktūras projektu finansēšanai paredzamais apjoms ir 50 miljardi eiro (40 miljardi CEF, un 10 miljardi rezervēti no Kohēzijas fonda transporta projektiem). 31,6 miljardi eiro paredzēti transporta projektiem, 9,1 miljards – projektiem enerģētikā un 9,1 miljards - investīcijām informāciju tehnoloģijās. Šī programma ir budžeta paketes daļa nākamajam finansēšanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam, par ko jāvienojas Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam.
"Tas ir apsveicams solis, ko spērusi Eiropas Komisija un jo īpaši atbildīgais komisārs Sīms Kallass. Tas dod skaidru politisko signālu par atbalstu ES dalībvalstis savienojošiem transporta projektiem. "Rail Baltica" otrās kārtas jeb jauna Eiropas platuma sliežu ceļu izbūves no Tallinas līdz Varšavai iekļaušana Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kas varēs pretendēt uz ES programmas "Savienojot Eiropu" finansējumu, nozīmē to, ka jau pēc gadiem piecpadsmit Latvijas iedzīvotāji uz Varšavu varētu doties ar ātrvilcienu," tā Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle komentēja Eiropas Komisijas otrdien publiskoto lēmumu par to, kurus projektus iekļaut EK programmā "Savienojot Eiropu".
"Programma "Savienojot Eiropu" par Eiropas nodokļu maksātāju naudu ir domāta Eiropas, nevis Eirāzijas savienībai, lai kā tas dažiem nepatiktu."
Viņš teica: "Zīmīgi, ka Eiropas Komisijas plānā neparādās nedz daudzu piesauktais Rīgas-Maskavas ātrvilciens, ne Ventspils-Maskavas līnijas elektrifikācija. Atbalsts "Rail Baltica" projektam kā Eiropas platuma dzelzceļa līnijai un Ventspils savienojumam ar Krieviju un Baltkrieviju kā esošā sliežu ceļa uzlabošanai skaidri ataino ES prioritātes. "Savienojot Eiropu" programma par Eiropas nodokļu maksātāju naudu ir domāta Eiropas, nevis Eirāzijas savienībai, lai kā tas dažiem nepatiktu.
Es arī gribētu norādīt, ka aplams ir izrādījies dažu amatpersonu līdz šim uzturētais mīts, ka ātrvilciena projekts uz Eiropu nav īstenojams, jo TEN-T projektus ES finansē tikai 25% apmērā, bet Latvijas valstij nebūtu iespējams segt 75% no vairāk nekā 1,2 miljardus eiro lielajām projekta izmaksām Latvijā. "Savienojot Eiropu" projektiem kopumā ir paredzēts novirzīt arī 10 miljardus eiro no Kohēzijas fonda līdzekļiem, kas t.s. "kohēzijas valstīm" ļaus saņemt ES finansējumu līdz pat 85% apmērā no projektu izmaksām.
"Viens no pirmajiem Latvijas jaunās valdības uzdevumiem būs uzsākt intensīvu darbu kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem pie "Rail Baltica" otrās kārtas projekta sagatavošanas."
Tas nozīmē, ka Eiropas Komisija faktiski ir devusi "zaļo gaismu" ātrvilcienu līnijas izbūvei no Tallinas uz Varšavu pamatā par ES naudu, un tagad tikai no Baltijas valstu valdību saskaņotas un atbildīgas rīcības ir atkarīgs, vai projekts tiks īstenots."
"Viens no pirmajiem Latvijas jaunās valdības uzdevumiem būs uzsākt intensīvu darbu kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem pie "Rail Baltica" otrās kārtas projekta gatavošanas. Svarīgi būtu arī līdz galam īstenot projekta pirmo kārtu, pabeidzot esošo sliežu atjaunošanu un pilotprojekta veidā pa tām palaižot pasažieru vilcienu ar ātrumu līdz 120 kilometriem stundā. Tas ir politisks lēmums, kas skaidri parādīs, uz ko šī valdība ir orientēta – uz Eiropas Savienību vai Eirāzijas savienību," uzsvēra Eiroparlamenta deputāts R.Zīle.
