Pēdējās desmitgades laikā zināšanu ekonomikas attīstībai Latvijā radušies nopietni draudi. Pētniecībai nav ticis atvēlēts pietiekams kopējais finansējums. Viena no ietekmējošākajām finansējuma nepietiekamības sekām ir zinātniskajā darbā iesaistīto pētnieku skaita samazināšanās. Nenotiek akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanās.
Zināšanu potenciāla mērķtiecīga atjaunošana, aktīvi iekļaujoties Eiropas, īpaši tās ziemeļu reģiona zinātnes un tehnoloģiju telpas darbībā, akumulējot tur uzkrātās vērtības, ir viens veids, kā Latvija var paātrināt sava zinātniskā potenciāla attīstību. Izmantojama studentu un pētnieku apmaiņas iespēja, kopīgu projektu izstrādāšana, pētījumu rezultātu savstarpējā apmaiņa u. c.
Izveidota darba grupa
Lai nodrošinātu neatkarīgu, profesionālu ekspertīzi Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007. - 2013. gadam īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai, NAP Ekspertu foruma ietvaros ir izveidota NAP ekspertu darba grupa „Zinātnes un pētniecības attīstība”.
"Lai motivētu jauniešus pievērsties zinātnieka karjerai, vispirms jāveic zinātniskā personāla atalgojuma reforma."
Darba grupas loceklis, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais direktors Elmārs Grēns uzsvēra, ka Latvijai jārēķinās ar zinātnes sasniegumiem kā Eiropas Savienībā, tā visā pasaulē. Zinātne kā bezpeļņas nozare Latvijā līdz 2004. gadam atradās uz izdzīvošanas sliekšņa. Pirmie struktūrfondi no ES 2004. – 2006. gadā viesuši cerības zinātnes tālākā pastāvēšanā, taču tagad atkal vērojams atslābums un jaunu, progresīvu zinātnieku došanās uz ārzemēm. Latvijā ir idejas un aktīvi cilvēki, taču visi faktori nedarbojas vienkop. Savu artavu piemet arī mūsu nacionālā nelaime – pārlieku liela birokratizēšanās.
Konkurētspējīgas zinātnes priekšnoteikumi
Darba grupa uzskata, ka konkurētspējīgas zinātnes priekšnoteikumi ir šādi:
- augsts pētījumu līmenis, par ko liecina starptautiskas publikācijas un patenti;
- adekvāts valsts finansējums un veicinoši apstākļi papildu līdzekļu piesaistei;
- atbilstoša zinātniskā infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājums;
- inovācijas veicinoša vide, tai skaitā, lai ārzemju investīcijas pētniecībai;
- laba pētījumu organizācija, maz birokrātijas un dažādu ierobežojumu.
Ja salīdzina zinātnisko publikāciju daudzumu starptautiski atzītos žurnālos, no 1990. gada līdz šodienai Latvijas zinātnieki publicē aptuveni 300 zinātnisku rakstu gadā. Tajā pat periodā Igaunijas zinātnieku publikāciju skaits no aptuveni 300 (1990. gadā) ir sasniedzis gandrīz 1000, bet Lietuvas – no aptuveni 300 (1990. gadā) līdz 1400 publikācijām. Šie rādītāji liek aizdomāties.
Finansējums Latvijas zinātnei
Zinātnes finansējuma grafikā no valsts budžeta skaidri manāms gadskārtējs naudas finansējuma pieaugums: 2004. gadā – 12 miljoni latu, 2005. gadā – 17 miljoni, 2006. gadā – 24 miljoni, 2007. gadā – 38 miljoni latu. Tad seko 2008. gads, kurā paredzēti 43 miljoni latu, taču E. Grēns informēja, ka šī summa esot par miljonu mazāka. Lai gan paredzēti 47 miljoni latu 2009. gadā un 50 miljoni latu 2010. gadā, viss neesot tik rožaini. Visai ievērojama esot arī starpība starp plānoto un likumā paredzēto zinātnes finansējumu.
Zinātni stiprināja pirmie ES struktūrfondi. To pirmajā posmā 2004. – 2006. gadā infrastruktūras modernizēšanai valsts pētniecības iestādēs piešķirti 12,2 miljoni latu un atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās iestādēs veidoja 6,4 miljonus latu. Infrastruktūras modernizēšanai atbalstu saņēmušas 23 valsts zinātniskas iestādes. Visu projektu īstenošana noslēgusies 2007. gadā un uzsākta četru jaunu realizācija. Pētījumu aktivitātes ietvaros tiek īstenoti 42 projekti, kas noslēgsies 2008. gadā.
Līdzekļi – apgrieztā secībā
Plānotais 2007. – 2013. gada ES fondu un nacionālā finansējuma ieguldījums zinātnē būs 338,8 miljoni eiro. No tā zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas administratīvās kapacitātes stiprināšanai paredzēti 1,5, miljoni, motivācijas veicināšanai zinātniskajai darbībai – 4,1 miljoni eiro, atbalsts starptautiskiem sadarbības projektiem zinātnē – 8,2 miljoni, Latvijas akadēmiskajam IT tīklam – 47 miljoni, cilvēkresursiem zinātnei – 53,2 miljoni, atbalsts lietišķiem pētījumiem – 60 miljoni, zinātnes infrastruktūrai – 164,8 miljoni eiro.
"Latvijā ir idejas un aktīvi cilvēki, taču faktori nedarbojas vienkop. Savu artavu piemet arī pārlieku liela nacionālā birokratizēšanās."
Diemžēl satrauc finansējuma saņemšanas laiks. Ja 2004. – 2006. gadā sākotnēji finansējums tika piešķirts infrastruktūras izveidei un tad pētījumiem, tad tagad šī secība ir pilnīgi pretēja, un, protams, rodas jautājums, kā iespējams veikt pētījumus, ja nepastāv tiem nepieciešamā infrastruktūra.
Plānotais 2007. – 2013. gada publiskā finansējuma ieguldījumu inovācijā un tehnoloģijā sadalās šādi: kompetences centriem 61 miljons eiro un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei 72 miljoni eiro.
Jāveic atalgojuma reforma
Ja citā valstī zinātniekam piedāvās labu algu, pensiju un citas sociālās garantijas, tad kas viņam liks strādāt Latvijā? Patriotisms vai vienkārši iespēja strādāt sistēmiski? Zinātniekam ļoti svarīga ir zinātnes infrastruktūra, kuras sakārtošanai Latvijā beidzot jāpievērš īpaša vērība. Ja tas netiks izdarīts, sagaidāma zinātnieku atkārtota masveida aizbraukšana.
Lai veicinātu jaunu zinātnieku pieplūdumu nozarei un motivētu jauniešus pievērsties zinātnieka karjerai, vispirms jāveic zinātniskā personāla atalgojuma reforma. Zinātnieka atalgojumam jābūt atkarīgam no viņa darba rezultātiem. Turklāt – visa zinātniskā personāla atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajā darba tirgū. Nenoliedzami – jāatbalsta jauni doktoranti. Nepieciešams veidot valsts atbalsta programmas augstākā līmeņa profesionālo studiju nodrošināšanai ārvalstu labākajās universitātēs valstij nozīmīgās specialitātēs un viesprofesoru uzaicināšanai specializēto mācību kursu lasīšanai valsts augstākajās mācību iestādēs.
