Eksporta veicināšanas mērķi
Īpaši nozīmīgi ir celt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, tam nepieciešams vairāk inovāciju un attīstītāks cilvēkkapitāls, secinājuši Latvijas Nacionālās attīstības plāna (NAP) 2007. – 2013. gadam izstrādē iesaistītie eksperti. Jāstimulē Latvijas uzņēmumu plašāka iesaistīšanās pasaules tirgos, un minēts, ka nepieciešams palielināt valsts atbalstu, izmantojot inovācijas atbalsta pasākumus zināšanu absorbcijas palielināšanai, eksporta spēju pieaugumam un ražošanas un biznesa procesu ātrākai pārstrukturēšanai un tehnoloģiju modernizēšanai. Ja eksporta ieņēmumi dod iespēju segt importu, tas ir priekšnoteikums izvēles brīvībai un labklājībai.
NAP izvirzījis šādus uzdevumus:
1. Nodrošināt Latvijas klātbūtni un interešu pārstāvniecību ārvalstu tirgos, veicinot jaunu eksporta tirgu apgūšanu un stiprinot Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju.
2. Nodrošināt regulāru dialogu ar Latvijas ekonomikai nozīmīgāko partnervalstu valdībām, lai efektīvi pārstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses pasaules tirgū.
3. Sasniegt ES vidējos produktivitātes rādītājus tradicionālajās nozarēs, uzlabot uzņēmumu kompetences ārējo tirgu apgūšanai, veicināt Latvijas eksportētāju integrāciju globālajās piegādes ķēdēs.
NAP darba grupa, kas Māra Ēlerta vadībā strādā pie eksporta veicināšanas sistēmas darbības efektivitātes, savā atskaitē par pusgada darbu min, ka kopumā valsts eksporta politikai ir tikai divi galvenie uzdevumi. Pirmkārt, pastiprināt un veidot esošo konkurētspējas priekšrocību jomu ilgtspēju tirgū un, otrkārt, radīt jaunas konkurētspējas priekšrocību jomas (virzienu, segmentus utt.).
Eksporta prasmes un prioritāšu noteikumi
Kad uzņēmējs apguvis vietējo tirgu, visnotaļ loģiski, ka viņš meklē iespējas paplašināt savu darbību ārpus valsts robežām. Svarīgi ir jaunajam eksportētājam palīdzēt iekļauties starptautiskajā tirgū. Tam nepieciešams rast līdzfinansējumu, kas palīdzētu izdzīvot starptautiskās konkurences apstākļos.
Savukārt pieredzējušiem eksportētājiem svarīgi risināt izaugsmes iespējas, izvērtēt eksporta apmērus un jaunus produktus, veikt jaunu īpašnieku un konkurentu analīzi.
"Saskaņā ar NAP darba grupas sniegto informāciju redzams, ka, sākot ar 2007. gada augustu, sāk samazināties negatīvā tirdzniecības bilance."
Mazais uzņēmējs pārsvarā strādā vietējam tirgum un nav gatavs eksportēt.
Vidējais uzņēmējs ir gatavs eksportēt, viņam jāveic iedrošināšana un jānostiprina prasmes. Taču, lai šo procesu uzsāktu, nepieciešama apmācība, individualizācija un finanses. Savukārt tirgus attīstības apstākļos jārisina tā paplašināšanas jautājumi, kas saistās ar finansēm, padomiem un pakalpojumiem.
Lieliem uzņēmumiem, kas jau ir pieredzējuši eksportētāji, nepieciešama specifiska pieeja un informatīvais atbalsts.
Negatīva tirdzniecības bilance
Lai noskaidrotu, kādas prioritātes un aktualitātes saistās ar eksporta nozari, aptaujāti 290 eksportētāji. Lūk, galvenās problēmas:
- informācijas trūkums par noieta tirgiem (31,8%);
- apgrozāmo līdzekļu trūkums (29,4%);
- birokrātija eksporta procedūru veikšanā (24,4%);
- apmācīta darbaspēka trūkums (18,9%);
- augstas ražošanas izmaksas (15,4%);
- eksporta garantiju trūkums (12,9%);
- augstas mārketinga izmaksas (12,4%).
Iespējams, šie ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas tirdzniecības bilance ir negatīva. Eksports pieaug lēnāk (4,1 reizi kopš 1996. gada) nekā imports (5 reizes kopš 1996. gada). 2007. gada rādītāji: eksports pieaudzis par 22,7% (7,7% uz apjomu palielinājuma rēķina), imports – par 21,4% (14% uz apjomu palielinājuma rēķina). Saskaņā ar NAP darba grupas sniegto informāciju redzams, ka, kopš 2007. gada augusta, sāk samazināties negatīvā tirdzniecības bilance. Lielākā daļa eksporta patlaban tiek virzīta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Eksporta vadošās nozares
Un tomēr, ja salīdzina preču eksportu ar iekšzemes kopproduktu, tad Latvijai šis rādītājs ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm.
Analizējot galvenās eksporta nozares, jāsecina, ka tradicionālo koksnes un tās izstrādājumu eksportu, kas 2007. gadā veidoja 22,5%, par 32,5% ir apsteigusi metālapstrāde, mašīnbūve un transporta līdzekļi. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports ir 14,4 procenti. Vieglās rūpniecības, ķīmiskās rūpniecības preču un plastmasas izstrādājumu eksports kopā sastāda 17,7 procentus. Pārējās eksporta preces veido 12,9% no eksporta kopējā apjoma.
"Latvijai kā zemei ar bagātu kultūras mantojumu nozīmīgs ir tieši pakalpojumu eksports."
Eksporta veicināšanas politikas pasākumu īstenošanu Latvijā pārrauga Eksporta veicināšanas padome. Šajā procesā iesaistītas arī citas institūcijas: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs, Ekonomikas, Zemkopības, Ārlietu, Izglītības un zinātnes ministrija u. c.
Mērķi un dokumenti
Eksporta veicināšanas programmas 2005. – 2009. gadam galvenie mērķi ir:
- eksporta kredīta garantijas,
- atbalsts ārējo tirgu apgūšanai,
- trešo valstu tirgus pieejamība,
- eksporta gada balva.
Galvenie dokumenti, uz kuriem balstās Latvijas eksporta aktivitātes ir:
- Latvijas ārējās tirdzniecības nacionālā programma (2002.),
- Latvijas eksporta veicināšanas programma 2005. – 2009. gadam,
- gadskārtējie rīcības plāni programmas izpildei,
- Konkurētspējas veicināšanas un inovācijas programma (2007. – 2013.), Makroekonomikas stabilizācijas programma (2008.).
Lai veicinātu eksportu, Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sniedz informāciju un konsultācijas, eksporta atbalsta pakalpojumus Latvijā un ārvalstīs, organizē informatīvus un izglītojošus seminārus eksportētājiem, nodarbojas ar tirgus izpēti un publicē aktuālus materiālus.
Darba grupas secinājumi
Lai veiksmīgi risinātu eksporta politikas jautājumus, nepieciešams strādāt ar visa veida un lieluma eksportētājiem. Jāņem vērā individualizētā pieeja un citu valstu pieredze, piemēram, Dānijā un Jaunzēlandē darbojas īrētie eksporta menedžeri un eksporta uzskaites menedžeri, bet Čehijā un Malaizijā izstrādāta globālo piegādātāju programma. Šādas iespējas veicinātu eksportu arī Latvijā. Dānijas piemērs liecina, ka potenciālajiem eksportētājiem var rīkot eksporta dienas, tikai nepieciešama profesionālāka iedrošināšanas kampaņa.
"Atbildi uz jautājumu, kā novērst atsevišķu normatīvo aktu ierobežojumus, NAP nesniedz."
NAP darba grupa nonākusi pie šādiem secinājumiem, no kuriem jāizriet tālākai rīcībai:
- apmācības jāvada uzņēmējiem vai privātā sektora praktiķiem, nevis publiskajam sektoram,
- jārosina pakalpojumu eksports,
- jāizveido eksporta studiju kurss (sešu mēnešu) vai pat maģistra līmeņa studiju programma (šādi piemēri ir Zviedrijā un Austrijā), lai apmācītu eksporta asistentus, eksporta vadītājus, tirdzniecības pārstāvju vadītājus (kā tas darbojas Skotijā un Velsā).
Pretrunas likumos un neatbildēti jautājumi
Latvijai kā zemei ar bagātu kultūras mantojumu nozīmīgs ir tieši pakalpojumu eksports. Acīmredzami trūkumi novērojami izglītības eksportā, jo Latvijā citu valstu studentu skaits veido tikai vienu procentu.
Pakalpojumu eksportā bez izglītības ir jāpievērš uzmanība transporta pakalpojumiem un īpaši tūrismam, kam arī ir negatīva importa un eksporta bilance. Nedrīkst aizmirst arī radošās nozares, piemēram, arhitektūras pakalpojumu eksportu.
Jāteic, ka diemžēl nav izstrādāts sīkāks uzskaitījums par katru eksporta nozari. Ja, piemēram, 2007. gadā 14,4% eksporta bija lauksaimniecības un pārtikas preces, tad nav sīkāka uzskaitījuma, vai tas bijis degvīns, šokolāde vai uztura bagātinātāji.
Tāpat jāteic, ka pastāv ierobežojumi atsevišķos normatīvajos aktos. Piemēram, Latvijas augstākajās mācību iestādēs nevar veikt studentu apmācību krievu valodā, taču ir zināms, ka būtu ļoti daudz studēt gribētāju no NVS valstīm, kur krievu valoda ir sazināšanās pamatvaloda. Atbildi uz jautājumu, kā risināt šo pretrunu, NAP nesniedz.
