Bet pagājušā gada 17. maijā tika veikti grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”, precīzāk - IIN likuma 9. panta „Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi” pirmajā daļā „Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi”, papildinot to ar jaunu 30. punktu “ienākums no fiziskajai personai piederošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību pārdošanas”. Arī 10. panta pirmā daļa „Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi” papildināta ar 7. punktu “ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma”.
Kā LV.LV pastāstīja Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības „Suprema fondi” valdes locekle Marina Baranovska, IIN atvieglojumu mehānisms ieguldījumu apliecības turētājiem ir šāds. Piemēram, cilvēks turējis naudu ieguldījumu fondā piecus gadus, tas ir – viņš visus piecus gadus ir bijis ieguldījumu apliecības īpašnieks. Sestajā gadā viņam ir tiesības, deklarējot savus ienākumus (par iepriekšējo gadu), izmaksas ieguldījumu apliecības iegādei iekļaut attaisnotajos izdevumos. Tātad 25% no apliecības iegādes ieguldījumu fonda apliecības īpašnieks var saņemt atpakaļ kā IIN atmaksu. Piemēram, ja apliecības iegāde ir veidojusi līdz 20% no bruto algas, tad sestajā gadā cilvēkam būs iespēja saņemt atpakaļ naudu IIN likmes (25%) apmērā. Nākamreiz šādu procesu varēs veikt arī pēc pieciem gadiem. Kā attaisnotais dokuments varētu kalpot bankas vērtspapīru konta izdruka.
Bet jāatceras - ja cilvēks savu uzkrājumu veidošanai izmanto visus iepriekš minētos instrumentus (gan uzkrājošo apdrošināšanu, ja līguma termiņš vismaz 5 gadi, gan iemaksas privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3. līmenis, gan ieguldījumu fondu apliecību iegādi), tad visām šīm iemaksām kopā ar ziedojumiem un dāvinājumiem ir noteikts kopējs limits, kas ir 20% no gada bruto ienākumiem, par kuriem samaksāts IIN. Šis limits ir atsevišķs un neietekmē tos limitus, kas noteikti medicīnas un izglītības izdevumiem.
Kas ir ieguldījumu fondi
„Ieguldījumu fondi pašlaik ir viens no populārākajiem finanšu ieguldījumiem,” teic Marina Baranovska. Ieguldījumu fondi ir naudas kopfondi, kuros investori apvieno savus līdzekļus, lai kopīgi pirktu akcijas, obligācijas un citus finanšu aktīvus. Ieguldījumu fondi dod iespēju investoriem dalīt risku un izdevumus, kas saistīti ar ieguldījumiem finanšu tirgos, tādejādi gūstot augstāku ienesīgumu.”
Ieguldījumu fondus pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, un viena sabiedrība drīkst pārvaldīt vairākus atšķirīgus ieguldījumu fondus. Fondā investētie naudas līdzekļi tiek ieguldīti dažādos finanšu instrumentos – akcijās, obligācijās, visa veida fiksētajos vērtspapīros, nekustamajos īpašumos u. tml.
Fonds darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, un katram fondam ir savai pamatdokumenti. Tie ir prospekts un Fonda pārvaldes nolikums. Ieguldījumu fonda prospekta aprakstīta ieguldījuma fonda politika. Tas nozīmē, ka fonds piesaistītos finanšu līdzekļus var ieguldīt tikai un vienīgi tajos finanšu instrumentos, kuri aprakstīti konkrētā fonda prospektā un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā.
„Ja cilvēks vēlas naudu ieguldīt un sasniegt plānoto rezultātu, tad viņam vispirms būtu jāiepazīstas ar fondu ieguldījumu politiku un rūpīgi jāizvērtē ar finanšu pakalpojumiem un darījumiem saistītie riski, kā arī savas iespējas – ar kādu riska pakāpi viņš vēlas ieguldīt, kāda viņa rīcībā esošā naudas summa, uz cik ilgu laiku viņš vēlas investēt un kādu ienesīgumu cer no savas naudas iegūt. Tad arī būs vieglāk saprast, kādu ieguldījumu fondu izvēlēties. Ir tāds ienesīguma/riska attiecības likumus – jo lielāka ir sagaidāmā peļņa, jo augstāks ir ieguldījuma risks”, stāsta „Suprema fondi” valdes locekle.
Pašlaik Latvijā darbojas 14 ieguldījumu pārvaldes sabiedrības (http://www.fktk.lv/lv/tirgus_dalibnieki/finansu_instrumentu_tirgus/ieguldijumu_parvaldes_sabiedri/). Populārāki ir atvērtie ieguldījumu fondi, bet līdztekus arī var ieguldīt slēgtajos fondos.
Atvērtais un slēgtais fonds – kāda atšķirība?
Atvērto ieguldījumu fondu dibina uz nenoteiktu laiku ar nerobežotu ieguldījumu apliecību skaitu. Saskaņā ar likumu atvērtā ieguldījumu fonda pārvaldes sabiedrībai ir pienākums atpirkt no ieguldītāja viņam piederošās ieguldījumu apliecības. Piemēram, ja apliecības īpašnieks pēc gada vēlēsies fiksēt peļņu un vairs nepiedalīties fonda darbībā, tad atvērtā fonda pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu pēc klienta pieprasījuma, samaksājot viņam atpakaļpirkšanas cenu. Atpakaļpirkšanas kārtība un šim procesam nepieciešamie dokumenti un atpirkšanas termiņi ir reglamentēti fonda prospektā. Ieguldījumu apliecības tiek izņemtas no apgrozības, kad sabiedrība saņem no klienta atpakaļpirkšanas pieteikumu un klients ieskaita ieguldījumu apliecību fonda emisijas kontā.
Fonda klientam vai ieguldījumu apliecības turētājam ir arī tiesības savu apliecību pārdot tālāk citai personai. Tas nozīmē, ka šī ieguldījumu apliecība no pirmreizējā vērtspapīru tirgus (attiecībām starp sabiedrību un klientu) nokļūs otrreizējā tirgū (kur darījumi notiek starp klientiem). Patlaban ieguldījumu apliecību otrreizējais tirgus nav aktīvs. Vairākos gadījumos klienti izvēlas tiešus darījumus ar fondu pārvaldošo sabiedrību.
"Ja cilvēks piecus gadus bijis ieguldījumu apliecības īpašnieks, viņam ir tiesības, deklarējot savus ienākumus, saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi."
Ieguldījumu apliecību atbilstoši ieguldītajai summai klients saņem tad, kad viņš ir naudu investējis fondā. Ieguldījumu apliecība ir publisks vērtspapīrs, kuru saskaņā ar likumu ir emitējusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība. Šī apliecība ir apliecinājums par piedalīšanos fondā un vienlaikus arī garantē klientam no šīs līdzdalības izrietošās tiesības. „Savus brīvos līdzekļus atvērtajā ieguldījumu fondā cilvēkam investēt ir ļoti vienkārši,” pēc savas pieredzes saka M. Baranovska.
Slēgto ieguldījumu fondu dibina uz noteiktu laiku ar ierobežotu ieguldījumu apliecību skaitu. Tas nozīmē, ka, nopērkot slēgto fondu apliecības, tās noteiktu laiku nevarēs brīvi pārdot, bet termiņa beigās saņemsiet fondu daļas jau to jaunajā vērtībā. Parasti šie fondi iegulda līdzekļus dažādos finanšu instrumentos un „Slēgtie fondi paredzēti vairāku gadu ieguldījumiem,” vērtē M. Baranovska. „Līdz šim slēgtie fondi uzrādīja ļoti labus rezultātus, jo nekustamā īpašuma vērtība Latvijā strauji auga.”
Riskēt vai tomēr sabalansēt
Visus ieguldījuma fondus – atvērtos un slēgtos - nosacīti var iedalīt trīs grupās: fondi ar zema riska politiku, sabalansētie fondi un fondi ar augsta riska pakāpi. Zema riska politikas fondi – tie ir naudas tirgus fondi, fiksētā ienākuma vērtspapīru fondi, sabalansētie – ieguldījumu proporcija fiksētā ienākuma vērtspapīriem un akcijām svārstās aptuveni 50/50 procentu līmenī, bet augsta riska politikas fondi ieguldījumus parasti veic ieguldījumus tikai akcijās un nekustamajā īpašumā.
Peļņa no darbības fondā tiek gūta fonda daļu vērtības pieauguma rezultātā. Ja cilvēks ir iegādājies ieguldījumu fonda apliecību par, piemēram, 1 latu un gada laikā apliecības vērtība ir pieaugusi līdz 1 latam un 50 santīmiem, tas nozīmē, ka cilvēks par katru ieguldījuma apliecību saņems 50 santīmu peļņu. Viss ieguldīšanas process aprakstīts prospektā un nolikumā.
Pastāv arī tāds ieguldījuma veids kā bankas depozīts. Kādēļ neieguldīt savus brīvos līdzekļus depozītā, kāda ir atšķirība?
Ja cilvēks iegulda naudu bankas depozītā, tad nauda ir ieguldīta uz noteiktu termiņu, kas ir paredzēts līgumā. Gadījumā, ja cilvēkam būs nepieciešams šo naudu no depozīta izņemt agrāk pirms nolīgtā termiņa, tad netiks izmaksāti ieguldījuma procenti un varētu arī būt, ka būs jāmaksā soda nauda par līguma laušanu – ja tas paredzēt līgumā.
Atvērtā ieguldījumu fonda prospektā arī varētu tikt noteikts minimālā ieguldīšanas summa, bet, ja šāda nosacījuma līgumā nav, tad klients var ieguldīt jebkuru naudas summu un arī nopelnītos procentus atdabūt jebkurā laikā.
„Klientam noteikti jāatceras „nerakstīts likums” - ja klients naudu ieguldīta lielāka riska pakāpes ieguldījumu fondā, tad ieteicams izvēlēties garāku ieguldījumu termiņu. Tomēr, ja ieguldījuma laiks ir īss, tad jāizvēlas maza un vidēja riska ieguldījumu fondi, lai nodrošinātu nevis lielāku, bet gan stabilu peļņu,” M. Baranovska dod padomu. „Un vēl klientam noteikti jāatceras, ka fonda bijušais (līdzšinējais) ienesīgums nav garantija tādam pašam ienesīgumam arī nākotnē – peļņa var mainīties atkarībā no izmaiņām tirgū, bet klienti to diemžēl ne vienmēr saprot.”
Pašreizējā brīdī, kad valstī ir tik augsta inflācija, vislabākais variants ir izvietot līdzekļus naudas tirgus instrumentos, kā arī izmantot fondus ar ieguldījumiem attīstības valstīs, kurām ir liels izaugsmes potenciāls.
