Likuma „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” 2.panta pirmajā daļā ir uzskaitīti tikai nosacījumi, kādiem jāizpildās uz darbinieka atvaļināšanas brīdi, lai IeM sistēmas darbiniekam rastos tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar šo likumu. 

Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu tiesības uz izdienas pensiju ir arī IeM sistēmas darbiniekiem, kuri uz atvaļināšanas brīdi ir sasnieguši 50 gadu vecumu, vismaz 12,5 gadus nodienējuši IeM iestādēs un viņu kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs ir ne mazāks kā 25 gadi. 

Kopējā apdrošināšanas stāža un tam pielīdzinātā stāža noteikšanā tiek ņemts vērā mācību laiks pēc vidusskolas līdz 1990.gada 31.decembrim, bet no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim, ja veikti sociālā nodokļa maksājumi; savukārt no 1996.gada mācības netiek ņemtas vērā kopējā stāža noteikšanā. 

Savukārt izdienas stāžu aprēķina saskaņā ar likuma 3.panta pirmo daļu, kurā ir uzskaitīts, kādi periodi tiek ņemti vērā izdienas stāža noteikšanā. Likuma 3.panta pirmā daļa neparedz izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaitīt mācību periodus. 

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, kad persona ir mācījusies un kādu izglītību ieguvusi, mācību periodi netiek ņemti vērā izdienas stāža noteikšanā. 

Saskaņā ar likuma 4.pantu un 5.panta pirmo, otro un trešo daļu, izdienas pensijas lielums ir atkarīgs gan no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta, gan no darbinieka izdienas stāža, gan no tā, pēc kādiem nosacījumiem darbiniekam ir tiesības uz izdienas pensiju. Līdz ar to, jo lielāks IeM darbinieka izdienas stāžs, jo lielāks būs izdienas pensijas apmērs.