Latvijas Republikas Zemessardzes likuma (turpmāk – ZS likums) 14. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem tos Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri nepilda profesionālo dienestu vai dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Satversmes aizsardzības birojā, Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, pašvaldības policijā, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Finanšu policijā, Muitas kriminālpārvaldē vai Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldē.

Proti, Latvijas Republikas Zemessardzē neuzņem personas, kuras pilda dienestu arī pašvaldības policijā vai Valsts policijā. Tādējādi personai, kura ieņem amatu Latvijas Republikas Zemessardzē, stājoties valsts amatpersonas amatā pašvaldības policijā vai Valsts policijā, nekavējoties rakstveidā jāpaziņo Latvijas Republikas Zemessardzei, ka ir iestājušies apstākļi, kas liedz ieņemt amatu Latvijas Republikas Zemessardzē.

Tas nozīmē, ka jūs varat turpināt karjeru Valsts policijā, nekavējoties par to rakstveidā informējot Latvijas Republikas Zemessardzi.

Tālāk norādām Aizsardzības ministrijas (AM) iepriekš sniegto skaidrojumu, kāpēc noteikts ierobežojums policijas darbiniekus uzņemt dienestā Zemessardzē.

Saskaņā ar ZS likuma 2. pantu Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.

Savukārt saskaņā ar ZS likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktu Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem tos Latvijas pilsoņus no 18 līdz 55 gadiem, kuri nepilda profesionālo dienestu vai dienestu Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Satversmes aizsardzības birojā, Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, pašvaldības policijā, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Finanšu policijā, Muitas kriminālpārvaldē vai Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldē.

Zemessardzes galvenie uzdevumi minēti ZS likuma 3. pantā, tostarp Zemessardze:

• pilda valsts aizsardzības uzdevumus;
• piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos;
• sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.

Dienests Zemessardzē ietver Zemessardzes uzdevumu izpildi un zemessargu apmācību. Zemessardzes uzdevumus zemessargs pilda saskaņā ar dienestu regulējošiem normatīvajiem aktiem, komandieru pavēlēm un līgumu, kas noslēgts par dienestu Zemessardzē. Dienesta uzdevumu izpilde nenozīmē tikai ierašanos uz mācībām, kas parasti ir organizētas brīvdienās. Saskaņā ar komandiera pavēli zemessargu var iesaistīt dienesta uzdevumu izpildē arī “normālajā” darba laikā, proti, krīzes situācijā kādu seku novēršanā (piemēram, dabas stihijas), sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apsardzes pienākumu izpildē u. tml.

Likumā “Par policiju” noteikts, ka policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Viens no policijas pienākumiem ir sadarbība ar valsts iestādēm, t. sk. atbalsts NBS. Policijas un Zemessardzes galvenie uzdevumi, funkcijas un mērķi ir atšķirīgi.

NBS likuma 17. pantā noteikts, ka NBS, tostarp Zemessardze, sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm ārkārtējās situācijās, terorisma draudu gadījumā, tiek iesaistīti civilās aizsardzības sistēmā, avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos u. tml.

Ja policijas darbinieks ir zemessargs un pilda dienestu Zemessardzē saskaņā ar noslēgto līgumu, var izveidoties situācija, ka šai personai būs jāpilda gan tās tiešie dienesta pienākumi policijā, gan saskaņā ar komandiera pavēli uzdotie pienākumi Zemessardzē.

Valstī var izveidoties dažādas ārkārtas situācijas, un nav iedomājams, kā persona var savienot uzdevumu izpildi gan pēc rakstura, gan uzdevumiem dažādās radniecīgās iestādēs. Piemēram, saskaņā ar NBS likuma 17. panta ceturto daļu terorisma draudu gadījumā aizsardzības ministrs pēc iekšlietu ministra pieprasījuma uzdod NBS komandierim sniegt atbalstu Drošības policijas draudu novēršanas un pārvarēšanas pasākumos. Savukārt NBS komandieris var uzdot Zemessardzes komandierim iesaistīt zemessargus uzdevuma izpildē, piemēram, nodrošināt sabiedrisko kārtību.

Tādējādi zemessarga un policista statuss savstarpēji var konkurēt, līdz ar to persona nespēs pilnvērtīgi pildīt gan policista, gan zemessarga pienākumus, it īpaši ārkārtas situācijās. Šī iemesla dēļ likumā noteikts ierobežojums policijas darbiniekus uzņemt dienestā Zemessardzē.