Jā, protams, bērna mātei ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus bērna uzturam no bērna tēva. Fakts, ka māte ir izveidojusi jaunu ģimeni un ar bērna tēva piekrišanu bērnam ir mainīts uzvārds uz mātes laulības uzvārdu, nemaina to, ka bērns joprojām ir sava dzimšanas apliecībā ierakstītā tēva aizgādībā.

Atbilstoši Civillikuma 177. pantā noteiktajam līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vienlīdzīgas abu vecāku tiesības un pienākumi rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Savukārt, ja vecāki dzīvo šķirti, Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vienlaikus Civillikuma 179. pantā ir noteikts vecāku pienākums samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Arī šis pienākums nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Līdz ar to tam no vecākiem, pie kā bērns ikdienā dzīvo, ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no otra bērnu ikdienas aizgādības nodrošināšanai. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.

Saskaņā ar Civillikuma 198. pantu aizgādība pilnībā izbeidzas tikai šādos gadījumos:

• ar vecāku vai bērna nāvi;
• kad pazudušais no vecākiem atzīts par mirušu;
• kad bērnu adoptējusi trešā persona;
• kad bērns sasniedzis pilngadību.