Latvijā ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs. Katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir absolūts un neapstrīdams pienākums nodrošināt katram savam bērnam uzturlīdzekļus vismaz minimālajā apmērā (Civillikuma 179. panta piektā daļa).

Minimālo uzturlīdzekļu apmēra aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un bērna vecumu.

Tā kā minimālā mēneša alga Latvijā 2019. gadā ir 430 eiro, minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir šāds:

• 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no viņa dzimšanas līdz 7 gadu vecumam (107,50 eiro mēnesī);
• 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (129 eiro mēnesī).

Tātad neatkarīgi no tā, kādi ir vecāka ienākumi, minimālais uzturlīdzekļu apmērs 13 gadus veca bērna uzturam ir 129 eiro mēnesī.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs nodrošina tikai bērna pamatvajadzības, taču likumdevējs ir noteicis arī to, ka abi vecāki uztur bērnu samērā ar savām spējām un mantas stāvokli (Civillikuma 179. panta pirmā daļa). Tātad, ja vecāku rocība atļauj, no likuma izriet, ka bērnam jānodrošina vairāk par minimumu. Izšķirot strīdus par uzturlīdzekļiem, tiesa nereti atsaucas uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012. gada 25. oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-1391/2012 pausto atziņu, ka “Ministru kabineta noteikumos noteiktā minimālā summa piedzenama tikai tad, ja personai, no kuras piedzenami uzturlīdzekļi, ir īpaši apstākļi, piemēram, darba nespēja, kad tā objektīvi nevar sniegt līdzekļus vispār vai var tos sniegt nepietiekošā apmērā”.

Plašāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā par uzturlīdzekļiem, kabatas naudu un periodu vasaras brīvlaikā.