Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību Latvijas Republikā regulē likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim. Rīgas dome šo ar likumu piešķirto deleģējumu ir izmantojusi, 2015. gada 9. jūnijā pieņemot saistošos noteikumus Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”. Ar Rīgas domes 2015. gada 13. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 169 “Grozījumi Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”” tika paredzēts, ka, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi, papildus Latvijas pilsoņu un nepilsoņu dzīvesvietas deklarācijām tiks ņemtas vērā arī Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņu vai personu, kas ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, dzīvesvietas deklarācijas – ar nosacījumu, ka šo personu dzīvesvieta ir bijusi deklarēta Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1. janvāri.

Minēto grozījumu paskaidrojuma rakstā norādīts: “Šāds regulējums uzskatāms par samērīgu un pamatotu, jo personas, kuras Latvijā dzīvo un strādā ilgstoši un pastāvīgi, ir integrējušās Latvijas sabiedrībā, pārvalda latviešu valodu, ir saistījušas savu un savu bērnu dzīvi ar Latviju, mācās, strādā, ilgstoši maksā nodokļus un ir devušas ievērojamu ieguldījumu valsts attīstībā, ir lojālas Latvijai. Tādējādi vienlīdzīgi nosacījumi tiek piešķirti ne tikai Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, bet arī tām personām, kurām ir ilgstoša un pastāvīga saikne ar Latviju, ko apliecina dzīvesvietas deklarēšanas fakts 7 gadu garumā. No iepriekšminētā secināms, ka paredzētie grozījumi saistošajos noteikumos Nr. 148 nodrošinās vienlīdzīgus apstākļus plašākam personu lokam, kam ir ilgstoša un pastāvīga saikne ar Latviju, neaprobežojoties tikai ar Latvijas valsts piederību.”