Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pants (Dzīvokļa īres maksa un obligātie maksājumi) nosaka: papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:

1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums;

2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.

Savukārt 12.pantā  (Kārtība, kādā veicami maksājumi) noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms nekustamā īpašuma nodokli administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu, kā arī zemes nomas līguma nosacījumi par zemes nomas maksas apmēru.

Par obligātā maksājuma kavējumu izīrētājam ir tiesības prasīt no īrnieka nokavējuma naudu, ko aprēķina no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts citādi.

Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama īres maksa, maksa par pakalpojumiem un obligātais maksājums, šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja maksājumi veicami bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa.

Šāds regulējums likumā ir kopš 2010.gada 1.septembra. Vienlaikus ar grozījumiem, kas to noteica, pārejas noteikumu 16. punktā tika paredzēts, ka dzīvojamo telpu īres līgumi, kas noslēgti pirms 2010. gada 1. septembra, savstarpēji vienojoties, bija grozāmi līdz 2010. gada 30. novembrim atbilstoši tām šā likuma 11. un 12. panta prasībām, kuras stājās spēkā 1. septembrī.

Savukārt pārejas noteikumu 17. punktā skaidrots: ja šo pārejas noteikumu 16. punktā norādītajā termiņā (tātad līdz 2010. gada 30. novembrim) vienošanās par obligātā maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību nav panākta, īrnieka pienākums ir ik mēnesi, sākot no 2010. gada 1. decembra, papildus dzīvojamās telpas īres maksai, pamatojoties uz šā likuma 12. panta trešajā daļā norādītajiem dokumentiem (nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojums, zemes nomas maksa), maksāt izīrētāja aprēķināto obligāto maksājumu.

Tātad īres līgums īpašniekam bija jāgroza, ar īrnieku savstarpēji vienojoties. Jaunajā īres līgumā bija jābūt nosacījumiem, ka papildus īres maksai ir jāmaksā obligātais maksājums – nekustamā īpašuma nodoklis. Ja vienošanās par īres līguma nosacījumu grozīšanu nebija panākta, nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā, sākot ar 2010. gada 1. decembri.

Vēl likumā ir teikts, ka aizliegts atkārtoti prasīt no īrnieka obligāto maksājumu samaksu, ja saskaņā ar dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts pirms 2010. gada 1. septembra, īres maksā ietverti likumos noteiktie obligātie maksājumi (nekustamā īpašuma nodoklis u.tml.).