Šā gada dokumentu kopums apliecina, ka pastāvīgi centieni īstenot reformas ļauj panākt reālu progresu ceļā uz dalību ES, kā to rāda Melnkalnes, Albānijas, Moldovas un Ukrainas piemērs. Šīs četras valstis pievienošanās sarunās ir strauji pavirzījušās uz priekšu, atverot sarunu kopas un provizoriski slēdzot sadaļas vēl nepieredzētā tempā. Šogad Komisija ir nākusi klajā ar Melnkalnes pievienošanās sarunu finanšu paketi, un darbs pie pievienošanās līguma jau ir krietni pavirzījies uz priekšu. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena to jau iepriekš bija pieminējusi 2026. gada runā par stāvokli Savienībā, – Komisija, turpinot šo darbu, šodien nāk klajā ar indikatīviem ceļvežiem šīm četrām sekmīgākajām sarunās iesaistītajām valstīm, nosakot konkrētus atskaites punktus nākamajam gadam.
Ziņojumi liecina, ka reformu temps, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā, tāpat arī politiskā izvēle drošības un aizsardzības jomā un progress virzībā uz ekonomisko konverģenci tieši ietekmē katras partnervalsts pievienošanās procesa ātrumu. Paplašināšanās partnervalstu reformas, investīcijas un pakāpeniska integrācija jau tagad stiprina Savienības spēju aizsargāt savas intereses, mazināt neaizsargātību un radīt jaunas iespējas. Lai gūtu maksimālu labumu no šiem ieguvumiem vēl pirms šo valstu pievienošanās, Komisija šodien nāk klajā arī ar kopīgu satvaru pakāpeniskai integrācijai, kas ļaus vēl vairāk padziļināt integrāciju tādās stratēģiskās nozarēs kā enerģētika, transports, digitālā joma un aizsardzība. Tādējādi pakāpeniskā integrācija kļūs strukturētāka un saskaņotāka.
Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai turēties līdzi to paplašināšanās partnervalstu progresam, kuras sekmīgi īsteno reformas, un tās uzņemt. Nesenais Komisijas paziņojums “Gatavošanās plašākai Savienībai” veido pamatu, kas nodrošinās, ka lielāka Savienība ir arī spēcīgāka, noturīgāka un efektīvāka.
Galvenie secinājumi
- Melnkalne, kas līdz šim provizoriski slēgusi 21 sarunu sadaļu, ir guvusi ievērojamus panākumus ceļā uz pievienošanos ES. Ja dalībvalstis tam piekritīs, Melnkalne līdz šā gada beigām varētu provizoriski slēgt atlikušās sadaļas. Pašreizējais darbs pie Melnkalnes pievienošanās līguma, kā arī Padomes pieņemtie secinājumi par finanšu paketi pievienošanās sarunām ar Melnkalni apstiprina, ka šī valsts ir tuvu pievienošanās procesa noslēguma posmam. Domājot par valsts nākotni ES sastāvā, pastāvīgi reformu centieni un plaša politiskā vienprātība joprojām ir būtisks aspekts.
- Albānija turpina virzīties uz pievienošanos ES. Attiecīgajā laikposmā tā atvēra pēdējo atlikušo kopu, izpildīja starpposma kritērijus attiecībā uz tiesiskuma sadaļām, paverot ceļu četru sadaļu provizoriskai slēgšanai. Tagad ir jāturpina centieni visās atlikušajās sarunu sadaļās. Līdz Albānijas vērienīgajam, bet sasniedzamajam mērķim līdz 2027. gadam pabeigt pievienošanās sarunas varētu nonākt, ja izdotos saglabāt reformu tempu un izveidot iekļaujošu politisko dialogu. Lai saglabātu pievienošanās procesa dinamiku, būs strauji jāīsteno kvalitatīvas ar ES saistītas reformas. Tajā pašā laikā pārskata periodā šajā valstī bija vislielākā pilsoniskā mobilizācija kopš demokrātiskās pārejas. Pievienošanās Eiropas Savienībai ir process, kurā iesaistīta visa sabiedrība un kurā jārisina konstruktīvs dialogs.
- Moldova, pagājušajā gadā atverot četras kopas, joprojām gūst stabilu progresu ceļā uz pievienošanos ES. Arī šajā posmā Komisija uzskata, ka Moldova ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai atvērtu visas atlikušās sarunu kopas. Moldova ir intensīvāk saskaņojusi savus tiesību aktus ar ES acquis visās sadaļās un panākusi papildu progresu galvenajās tiesiskuma reformās. Tā ir arī panākusi ļoti būtisku progresu virzībā uz pamatjautājumu kopas starpposma kritēriju izpildi. Tagad Moldovai ir svarīgi saglabāt pašreizējo reformu tempu, lai varētu nonākt līdz savam vērienīgajam, bet sasniedzamajam mērķim, proti, līdz 2028. gada sākumam pabeigt pievienošanās sarunas.
- Ukraina joprojām ir apņēmības pilna virzīties uz pievienošanos ES, neraugoties uz problēmām, ko izraisījis Krievijas agresijas karš, un pēdējā gada laikā tā ir atvērusi četras sarunu kopas. Arī šajā posmā Komisija uzskata, ka Ukraina ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai atvērtu visas atlikušās sarunu kopas. Ukraina turpina galveno nozaru reformu īstenošanu. Tās institucionālā sistēma korupcijas apkarošanai joprojām ir efektīva, un specializētās korupcijas apkarošanas iestādes, kopumā vērtējot, turpina darboties neatkarīgi un efektīvi. Tagad galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā tiek izpildīti starpposma kritēriji tiesiskuma jomā, kā notiek ceļvežu izpilde tiesiskuma, demokrātisko iestāžu darbības un valsts pārvaldes reformas jomā un kā tiek īstenots rīcības plāns attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Ir svarīgi, lai Ukraina turpinātu paātrināt reformu tempu, kas ļautu sasniegt tās vērienīgo mērķi, proti, pievienošanās sarunas pabeigt līdz 2028. gada beigām.
Plašāk par ES paplašināšanās dokumentu kopumu un citu kandidātvalstu progresu (angļu valodā): 2026 Enlargement Package shows that reform commitment delivers progress towards EU membership.
