ĪSUMĀ
-
Aicinājums nodrošināt ekonomisko savstarpīgumu un samērīgu ES reakciju, ja Ķīna neatver savus tirgus.
-
Ķīnai būtu jāizmanto sava ietekme uz Krieviju, lai palīdzētu izbeigt karu Ukrainā.
-
Būtu jāturpina spiediens uz Pekinu, lai mazinātu represijas un atbrīvotu politieslodzītos.
Ieteikumā citām ES iestādēm, ko trešdien pieņēma ar 454 balsīm “par”, 86 “pret” un 110 atturoties, deputāti norāda, ka ES ir ieinteresēta stiprināt daudzpusēju starptautisko sistēmu. Viņi uzsver, ka dialogs ar Ķīnu ir svarīgs, lai risinātu globālas problēmas, tostarp klimata pārmaiņas, mieru un drošību, cilvēktiesību veicināšanu. Vienlaikus viņi norāda, ka divpusējās attiecības ir sasniegušas kritisku punktu, ņemot vērā Ķīnas negodīgo ekonomisko praksi un tās nostāju attiecībā uz Krievijas karu pret Ukrainu. Deputāti pauž dziļas bažas par pārbaudītiem ziņojumiem, ka Ķīnas militārie spēki ir apmācījuši Krievijas militāro personālu karot Ukrainā. ES būtu jāsadarbojas ar ASV, G7 dalībvalstīm un citiem līdzīgi domājošiem partneriem un jāmudina Ķīna izmantot savu ietekmi uz Krieviju, lai palīdzētu izbeigt karu.
Atkarības mazināšana un Eiropas vērtību aizstāvēšana
Deputāti norāda, ka ir steidzami jārīkojas, lai novērstu to, ka Ķīna izmanto kritiskās atkarības kā ieroci. Tāpat jāīsteno riska mazināšanas stratēģija, galveno uzmanību pievēršot kritiski svarīgām izejvielām, zālēm, baterijām un akumulatoriem, elektrotransportlīdzekļiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, pusvadītājiem un citām stratēģiskām nozarēm. Viņi aicina stingrāk izvērtēt ieguldījumus un aizsargāt kritiskās tehnoloģijas, infrastruktūru un piegādes ķēdes. Parlaments uzskata, ka Ķīnas rūpniecības jaudas pārpalikums, valsts subsīdijas un citi ierobežojumi Eiropas uzņēmumu piekļuvei Ķīnas tirgum rada arvien lielākas problēmas ES ekonomikai.
Deputāti pieprasa savstarpīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirdzniecībā un investīcijās un atbalsta samērīgu ES rīcību gadījumos, kad Ķīna neatver savus iekšējos tirgus. Viņi arī aicina veidot spēcīgākas ES stratēģijas “Global Gateway” partnerības, kas būtu uzticama alternatīva Ķīnas iniciatīvai “Viena josla, viens ceļš”, it īpaši Āfrikā un Latīņamerikā. Ziņojumā atkārtoti uzsvērta ES vienas Ķīnas politika, vienlaikus iebilstot pret jebkādām ar spēku vai piespiešanu panāktām status quo izmaiņām Taivānā.
Parlaments aicina stiprināt noturību pret kiberuzbrukumiem, ārvalstu iejaukšanos, spiegošanu un hibrīddraudiem, vienlaikus pieprasot pastiprinātu dialogu cilvēktiesību jomā un spiedienu uz Ķīnu saistībā ar represijām, piespiedu darbu un tās politiku Tibetā un Siņdzjanā. Deputāti pauž dziļas bažas par Likuma par etniskās vienotības un progresa veicināšanu pieņemšanu un tā potenciālu vēl vairāk institucionalizēt asimilācijas politiku. Viņi arī aicina bez nosacījumiem atbrīvot politieslodzītos.
Citāts
Ziņotāja Hilde Vautmansa (Renew, Beļģija) teica: “Šodienas balsojums iezīmē pavērsienu Eiropas attiecībās ar Ķīnu. Šīs nedēļas Francijas un Vācijas iniciatīva ir signāls par vienotu ES valstu izpratni, ka ar Ķīnu jāveido līdzsvarotākas ekonomiskās attiecības. Es ceru, ka komisārs Šefčovičs šo kopīgo ekonomiski vēsti rīt nodos Pekinai. Mūsu ziņojums iet vēl tālāk – mēs vēlamies sadarboties ar Ķīnu, kur tas iespējams, vienlaikus stingri pastāvot uz mūsu vērtībām un drošību. Kamēr pastāvēs fundamentālas atšķirības, sistēmiska sāncensība būs daļa no mūsu attiecībām.”
Pamatinformācija
No 2026. gada marta līdz jūnijam trīs Parlamenta delegācijas apmeklēja Ķīnu; ceturtā paredzēta vēlāk oktobrī. Tieši sakari starp Eiropas Parlamentu un Ķīnas iestādēm tika atjaunoti pagājušajā gadā. Tie bija faktiski iesaldēti kopš 2021. gada, kad Ķīnas valdība vairākiem deputātiem noteica sankcijas, reaģējot uz ES cilvēktiesību sankcijām pret Ķīnas amatpersonām un organizācijām.
