Piemiņas pasākuma dalībnieki aicināti pulcēties plkst. 16.45 pie Bumbu kalniņa – vietas, kur 1919. gada rudenī atradās Latvijas armijas Latgales divīzijas komandpunkts. Plkst. 17.00 sāksies svinīgais gaismas gājiens pa vēsturisko kauju taku, kas noslēgsies ar piemiņas brīdi plkst. 18.00 pie tēlnieka Paula Jaunzema veidotā pieminekļa 8. Daugavpils kājnieku pulka varoņiem.
“Vīķu kroga kauja pierādīja mūsu karavīru nelaužamo gribu un kļuva par izšķirošo pagrieziena punktu cīņā par Latvijas valsts brīvību. Vēsture nav tikai skaitļi mācību grāmatās – tā ir dzīva atmiņa, ko mēs kopjam un nododam tālāk personīgā klātbūtnē. Izejot šo ceļu pašiem, stāvot tajās pašās kāpās un priežu silos, kur pirms 107 gadiem izšķīrās Rīgas liktenis, mēs sajūtam toreizējo cīnītāju elpu, atbildību un izšķiršanās smagumu. Tā nav vienkārši pagātnes atcere; tā ir mūsdienu karavīra un ikviena pilsoņa apzināta stāja. Godinot viņu piemiņu šajā vietā, mēs ar darbiem un klātbūtni apliecinām, ka viņu izcīnītās vērtības un Latvijas neatkarību sargāsim vienmēr,” uzsver Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Ēriks Keisters.
1919. gada 3. novembra agrā rītā Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīri kopā ar citām vienībām un sabiedroto flotes artilērijas atbalstu devās izšķirošā triecienā no Bolderājas kāpām. Sīvajās kaujās pie Vīķu kroga tika pārrauta Bermonta-Avalova spēku fronte. Šis varonīgais uzbrukums prasīja daudzu karavīru dzīvības un asinis, taču tieši tas radīja pamatu uzvarai, ko šodien godinām Lāčplēša dienā. Par drosmi un pašaizliedzību kaujā pie Vīķu kroga ar Lāčplēša Kara ordeni tika apbalvoti 36 Latvijas karavīri.
Piemiņas vietas izveide pie bijušā Vīķu kroga aizsākta jau 1938. gada 21. aprīlī, kad par godu 8. Daugavpils kājnieku pulka varoņiem tika iestādīta piemiņas birzs – 31 bērzs kritušajiem un 109 egles ievainotajiem karavīriem –, kā arī guldīts pamatakmens topošajam monumentam. Toreiz iecerēto pieminekli izjauca okupācija un gadu desmitiem ilgusī aizmirstība, taču vietas vēsturiskā nozīme neizzuda.
Pateicoties Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru pēcteču un entuziastu neatlaidībai, ciešā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, vēsturiskā taisnība ir atjaunota. Piemiņas vietā slejas tēlnieka Paula Jaunzema granīta piemineklis ar pulka Ausekļa zīmotni kā mūžīgs apliecinājums tautas pateicībai.
Atvaļinātā rezerves ģenerālleitnanta Jura Zeibārta iniciatīvas un personīgā piemēra iedvesmoti, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi un karavīri ir iedibinājuši pastāvīgu tradīciju regulāri pulcēties, lai sakoptu un uzturētu šo vēsturisko vietu kārtībā. Tiek veiktas regulāras talkas, taku labiekārtošana, kāpu meža sakopšana un piemiņas birzs uzturēšana – mūsdienu karavīra atbildības apliecinājums pret tiem, kuri pirms vairāk nekā gadsimta šeit ziedoja dārgāko. Šī tradīcija nodod stafeti no paaudzes paaudzē, savienojot Neatkarības kara cīnītāju pēctečus, atvaļinātos virsniekus un šodienas zemessargus kopīgā darbā un dzīvā vēstures sardzē.
Pasākumā aicināti piedalīties NBS karavīri, zemessargi, jaunsargi, skolēni, apkaimes iedzīvotāji un ikviens Latvijas patriots, līdzi ņemot lāpas, sveces un sarkanbaltsarkanos ziedus.
