Komisijas vadītājs Andrejs Judins uzsver: “Mums ir atbildība par cietsirdību pret dzīvniekiem. Pieteiktais jautājums nav priekšlikums par atbildības pastiprināšanu. Runa ir par vērtības normām, kas liks aizdomāties un saprast, ka uz dzīvniekiem nedrīkst skatīties kā uz mantu ar tirgus vērtību. Lemjot par dzīvnieku likteni, ir svarīgi ievērot arī dzīvnieka tiesības un intereses.”
Manabalss.lv platformā kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” ir parakstījuši vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju. Iniciatīvas autori norāda, ka viena no lielākajām problēmām šobrīd ir sabiedrības izpratnes trūkumus par to, ka īpašumā esošs dzīvnieks nav manta, par kuru īpašniekam var būt pilnīga vara. Iniciatīvas autori arī veikuši socioloģisku pētījumu, kura dalībnieki norādījuši, ka sodi pret saimniekiem, kas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, ir pārlieku maigi.
Salīdzinot ar laiku, kad tapa Civillikums, mūsdienās izpratne par dzīvnieku labbūtību ir mainījusies, tādēļ likumā ir jāievieš norma, kas mainītu izpratni par dzīvnieka vērtību mūsdienu pasaulē, pauda sēdes dalībnieki. Jāprecizē arī, kas notiek gadījumos, kad saimnieks vairs nevar uzņemties atbildību par mājdzīvnieku – slimības dēļ vai piemēram, laulību šķiršanas procesā, ja dzīvnieks ir iegādāts laulību laikā kā kopīgs īpašums.
Deputātu diskusijās izskanēja arī dažādi viedokļi par sodu pastiprināšanu nežēlīgas rīcības gadījumā, piemēram, saimniekam, kas nežēlīgi izturējies pret savu mājdzīvnieku papildu jau esošajiem soda veidiem varētu noteikt aizliegumu visu mūžu turēt dzīvniekus.
