Apkures iekārtu uzstādīšana vai nomaiņa
Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un mazinātu piesārņojumu, Rīga turpina pāreju uz videi draudzīgākiem apkures risinājumiem. Pašvaldība aicina iedzīvotājus pakāpeniski atteikties no fosilajiem kurināmajiem, piemēram, oglēm vai dīzeļdegvielas, un izvēlēties tīrākas un ilgtspējīgākas apkures iespējas – centralizēto apkuri un/vai siltumsūkņus, elektroenerģiju, saules kolektorus. Tikai izņēmuma gadījumos, kur ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav iespējama, pieļaujama biomasas vai gāzes apkures iekārtu ierīkošana, bet tas ir atkarīgs no tā, kādā gaisa piesārņojuma zonā atrodas konkrētais īpašums.
Lai uzzinātu, kādā gaisa piesārņojuma zonā (slāpekļa dioksīda (NO₂) un cieto daļiņu (PM10) zonā) atrodas konkrētais īpašums, var izmantot Rīgas ģeotelpisko datu portāla georiga.lv tematisko karti “Vide”, kur pieejama informācija par siltumagādes veida zonām.
Ja Rīgas teritorijā plānots uzstādīt vai mainīt siltumapgādes iekārtas, nepieslēdzoties centralizētajai siltumapgādes sistēmai, nepieciešams saņemt Rīgas pašvaldības Siltumapgādes jautājumu komisijas saskaņojumu. Tas attiecas gan uz jauniem būvprojektiem, gan esošām ēkām, kurās paredzētas izmaiņas apkures sistēmā. Lai to iegūtu, īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāiesniedz pašvaldībai iesniegums par plānoto apkures veidu – klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, nosūtot pa pastu, elektroniski uz e-pasta adresi: dmv@riga.lv, izmantojot pašvaldības oficiālo elektronisko adresi, vai Būvniecības informācijas sistēmā. Saskaņojums jāsaņem arī gadījumos, ja nemainās izmantotais kurināmais, bet plānots uzstādīt jaudīgāku siltumapgādes iekārtu, piemēram, lai apsildītu lielāku platību vai nodrošinātu vairāk karstā ūdens.
Siltumapgādes jautājumu komisijas lēmums ir spēkā piecus gadus. Pēc saskaņojuma saņemšanas īpašniekam jāizstrādā projekts un jāiesniedz Būvniecības informācijas sistēmā.
Radiatoru nomaiņa dzīvoklī
Radiatoru nomaiņu dzīvoklī var veikt tikai pēc apkures sezonas beigām un līdz 31. augustam, līdz ar to šobrīd radiatorus mainīt vairs nevar. Radiatoru nomaiņai dzīvoklī pirms darbu sākšanas dzīvokļa īpašniekam jāvēršas pie sertificēta siltumapgādes projektēšanas speciālista un jāizstrādā iekšējo inženiertīklu novietojuma plāns un izvērtējums par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējo inženiertīklu ierīkošanas vai pārbūves ietekmi uz pakalpojuma pieejamību un būves nesošajām konstrukcijām. Šis plāns jāsaskaņo ar būves vai telpu grupas īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju un pakalpojuma sniedzēju, ja to ir norādījis pakalpojuma sniedzējs. Būvniecības informācijas sistēmā šie dokumenti jāiesniedz ar paziņojumu par būvniecību.
Logu nomaiņa
Logu atjaunošana vai nomaiņa ir ēkas atjaunošanas darbi un to veikšanai nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija, ja tiek saglabāts līdzšinējais loga dalījums un proporcijas, rāmja un loga elementu krāsojums, izņemot gadījumus, ja ēka ir kultūras piemineklis (iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā). Ja objekts ir kultūras piemineklis vai paredzēts mainīt loga dizainu, sertificētam būvspeciālistam jāizstrādā paskaidrojuma raksts, jāsaskaņo tas ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (valsts un reģiona nozīmes pieminekļiem), Pilsētas attīstības departamentu un tad jāiesniedz Būvniecības informācijas sistēmā.
Tomēr visos gadījumos jāievēro Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā noteiktās prasības, kas attiecas uz logu atjaunošanu, piemēram:
- koka ēkās, kuras atrodas pilsētbūvniecības pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās, aizliegts iebūvēt plastikāta logus;
- kultūrvēsturiski nozīmīgās, autentiskās pilsētvides teritorijās logi jāizgatavo koka konstrukcijā.
Ja plānots nomainīt logus, kas atšķiras no oriģinālajiem logiem, tad logu maiņa jāveic visai ēkai.
Kamīna izbūve
Ja ir paredzēta lokāla siltumapgādes sistēma (kamīns), jāievēro Rīgas domes saistošie noteikumi „Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”. Tas nozīmē, ka sākumā jāsaņem Rīgas pašvaldības Siltumapgādes jautājumu komisijas atļauja, vai konkrētajā vietā šāds siltumapgādes veids ir iespējams, izņemot gadījumus, ja iekārtu paredzēts darbināt ārkārtas situācijās vai tā darbosies mazāk par 500 darba stundām gadā. Rīgas ģeotelpisko datu portāla georiga.lv tematiskajā kartē “Vide” var iepazīties ar siltumapgādes veida zonām pilsētā. Gadījumos, ja ēka ir kultūrvēsturiskā būve vai piemineklis, vai tā atrodas apbūves aizsardzības teritorijā vai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, būvniecības iecere jāsaskaņo arī ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pilsētas attīstības departamentu. Pēc atļauju saņemšanas Būvniecības informācijas sistēmā jāiesniedz būvniecības dokumentācija, kas būs atkarīga no plānotās būvniecības apjoma un tehniskajiem risinājumiem. Katrā gadījumā jāizvērtē, vai tiek plānotas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību; vai tiek skarta ēkas fasāde; kur tiks izvietots dūmvads, kā arī būvniecība daudzdzīvokļu ēkās jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašniekiem. Būvniecības dokumentācija nav nepieciešama, ja var pieslēgties esošajam dūmvadam, ko apliecina skursteņslauķa slēdziens un sertificēts būvinženieris apliecina, ka iekārtas (kamīna) ierīkošana neietekmēs nesošās konstrukcijas.
Dūmvada (skursteņa) izbūve
Lai apzinātu esošo situāciju un izvērtētu veicamo darbu apjomu, kas saistīti ar dūmeņa/skursteņa izbūvi, ieteicams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu, jo dūmenis un dūmkanāli ir ēkas iekšējie inženiertīkli. Ja netiek veiktas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, būvniecības dokumentācija nav jāizstrādā. Taču iecerētais dūmenis kā fasādes/jumta elements ir jāveido nepasliktinot ēkas arhitektonisko kvalitāti.
Dūmvadu tīrīšana
Lai izvairītos no ugunsgrēka, pašvaldība aicina iedzīvotājus uzstādīt savos īpašumos dūmu detektorus, kā arī pārliecināties, vai tie darbojas. Vienlaikus iedzīvotāji tiek aicināti savlaicīgi iztīrīt dūmvadus, kas jāveic sertificētam skursteņslauķim. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka sodrēji no cietā kurināmā apkures ierīces jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma jeb līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Skursteņslauķu reģistrs pieejams Latvijas Amatniecības kameras tīmekļvietnē www.lak.lv.
