“Nākamā gada pirmajā pusē noslēgsies pirmo valsts augstskolu padomju četru gadu darba cikls. Šajā posmā padomes ir ielikušas pamatus jaunai pārvaldības kultūrai augstskolās. Galvenais uzsvars bijis uz iekšējo procesu sakārtošanu, lai tie kļūtu caurspīdīgāki, efektīvāki un datos balstīti, kā arī attīstības stratēģiju izstrādi un konsolidācijas atbalstu. Pirmais posms parādīja, ka pārvaldības kvalitāte sākas ar sadarbības kvalitāti – ar uzticēšanos un konstruktīvu dialogu starp padomi, rektorātu un akadēmisko vidi. Šī ir svarīga pieredze, lai nākamajā posmā varētu pāriet no sistēmu sakārtošanas uz augstskolu stratēģisku attīstību. Šobrīd no administratīvas konsolidācijas jāpāriet uz patiesu akadēmisko integrāciju – ar skaidru fokusu uz studiju satura un studiju procesa kvalitāti. Tāpat augstskolām jau šodien jādomā, kā pielāgot savu attīstības modeli prognozētajam studentu skaita samazinājumam, ko nosaka demogrāfiskās tendences.
Jaunais institucionālās finansēšanas un akreditācijas modelis dos augstskolām lielāku autonomiju. Tas ir solis uz priekšu, bet arī pārbaudījums, jo lielāka autonomija nozīmē lielāku atbildību – par kvalitāti, par inovācijām, par sabiedrības uzticību. Vienlaikus augstskolām jāspēj precīzāk reaģēt uz valsts vajadzībām – sagatavot cilvēkus un risinājumus, kas stiprina Latvijas ekonomiku, drošību un ilgtspēju. Tādējādi es sagaidu no augstskolām aktīvu līderību. Drosmi domāt plašāk, rīkoties stratēģiski un stiprināt Latvijas vietu Eiropas augstākās izglītības telpā,” pēc tikšanās pauda Valsts prezidents E. Rinkēvičs.
Informācijai:
Saskaņā ar Augstskolu likumu, Valsts prezidents izvirza vienu pārstāvi padomes locekļa amatam katrā no valsts augstskolām, savukārt attiecīgās augstskolas Senāts un Ministru kabinets katrs virza no diviem līdz pieciem padomes locekļiem atkarībā no augstskolas tipa.
